sabiedrība eksistē, jo, piemēram, ēkas ir sasalušas, sacietējušas domas. zeme, teritorija, dārzs ir piesūcies ar domām. mūzika ir domas un sajūtas pārnese. visur kopienā un sabiedrībā kur ej, ir domu pilis, sabiedrība literally turās uz domu un mākoņu pilīm. tikai dabā domas atduras pret kaut ko citādāku, ko pilnībā nevar aptvert un iesavināt - apdomāt, tāpēc dabā kā domu robežsituācijā viss var tapt tikai sadarbībā, lai gan arī dabas cilvēks mēģina izstiept lielu kauzāciju domu karti pār dabas ciklu plašumu.

un vēl jau ir klusās un lēnās domas. un ir arī tās klusās domas, kuras neatnāk no cilvēka paša, tās vienkārši ierodās, un tad tu sevī pamani kaut ko citu. bet ne obligāti impostor.