es jau arī biju domājis mentālo Londonu. protams, te fiziskais (konkrētā fiziskā vieta, telpa, un tās laiks) pārklājas ar metafizisko, jeb metaforisko.

mans triks parasti ir tāds, ka bezgalīgā spēlēšanās un refleksija ar dažādiem skatpunktiem jāsalauž, izvēloties un nostājoties vienā punktā, un pat ja visa pasaule apsūdz aprobežotībā, neiecietībā un kategorismā, you must take a stand, iznākot no apslēptības, lai uz pasauli teiktu "te es stāvu un nevaru citādāk""