es nezinu kas ir taa noziime ko gribu pieshkjirt. taapeec jau prasu. es gribu lai domas buutu potentaakas, vai arii driizaak, ja taas kaut kaadaa slaanii ir potentas, tad lai tas buutu sajuutamaaks. varbuut lai domas vairaak atklaaj bezgaliibu. vinjas jau kaut kaadaa meeraa atklaaj, bet lai potentaak, sajuutamaak atklaaj.

man patiik laiciskums, un 'noziimes' mainiigums un nenoteiktums, taa ir sveetiiba. bet man vajag lai izzuud taa robezha starp bezgaliigo un laicisko. es zinu ka tas ir far fetched. es nesaprotu, kaa tie var liizpastaaveet. es it kaa apzinos, ka tie ir likumsakariigi sasaistiiti un viens no otra izaug. bet tie ir tik dazhaadi un robezha ir tik plasha.

tu ljoti pareizi saki, par to ka 'noziime' koreleejas ar laiku. varbuut es sheit kontempleeju savu individuaalo nespeeju izsekot dazhaadiem domu kamoliishiem, kur vinji aizripinaas, kaadas 'noziimes' savaac pa celjam, cik grandiozi tie kljuust, kaadus momentums sasniedz, ko ar savu uzkraato speeku apgaazh, izmaina.

bezmazvai kaa cilveeka darbs ir sava ierobezhotajaa spacetime punkta shkjirot domas, un tad taas palaist pasaulee, bet pats cilveeks, mazinjsh seezh un nezina, kas ar taam peec tam notiek, viss kas ir cilveekam ir tikai tukshas rokas un mazs briitinjsh.

galu galaa man vienkaarshi vajag redzeet vairaak, vajag vairaak gaismas un apzinjas.