kad es lasu virsrakstus zinju lapaas par to, kas notiek pasaulee, man shkjiet, ka i'm being targeted un tie ir ekskluziivi sacereeti lai mani provoceetu uz sashutumu un izmisumu un ruugtumu, un ka katram rakstam ir iekavaas rakstiits 'the end is nigh', mind being thwarted
shkjiet ka tevi/tavu praatu sistemaatiski padzen no visajaam droshaam vietaam/domaam/paarlieciibaam. shkjiet, ka pasaule ir liela gory orgjija, kur pasham tumshaakajam un pretiigaakajam liidzaas truli staav vistiiraakais un sveetaakais. acis/praats shaudaas uz visaam puseem, protams, ka gribas izsleegties, aizvilkt priekshkaru, kliegt 'what do you want from me world' un paarveersties par vienaldziigu akmeni. kaa lai uz shii mutuljojoshaa haosa buuvee savu vietu/dziivi, viss ko es atljaujos ir meegjinaat notureeties. bet arii lietas, kas man shkjiet vieniigais droshais un labais, man no taam ir jaanoveershas because i'm the other