nav atshkjiriibas starp nekaa nedariishanu un kaut kaa dariishanu; bet sho var saprast tikai kaut ko darot; shiis sapratnes efekts ir veel nezinaams.

es vakar sapnii atkal redzeeju laukus, viss aizaudzis ljoti zaljsh, es maldiijos pa vagaam , visur bija zemenju staadi, zemenes bija izaugushas gandriiz kaa paprikas tik lielas, es vinjas eedu aiz pienaakuma, smilshainaas tiiriiju gar saanu, eedu jo lielaas zemenes pat ja smilshainas ir jaapeed, bet nekaadas garshas nebija tikai suliigs, skaabs, bezgarshiigs

es biju aizgaajusi uz Zjerkal, iznaakot no kinoteaatra praats bija it kaa suspended it kaa aizslauciits, un viss apkaart shkjita adekvaats filmas manierei. man shkjiet, ka Tarkovska laikos daudz vairaak telpaas bija istabas augu

eventually, man shkjiet, ka cilveeks ir taads pats kaa jebkursh augs, suuna, kjeerpis, gadalaiki mainaas un apkaart notiek pasaule-daba, tu rodies un veelaak sasniedz savu shelf life un driiz beidzies, viss kas notiek pa vidam ir unknown, haunting paraadiiba