pilniibaa piekriitu, es savas paardomas rakstot neuzrunaaju nevienu konkreeti, driizaak tas ir taads paarpalikushais afekts un dusmas par to, kas notiek pasaulee.

piekriitu arii, ka transitioning ir personisks process, un man pashai pagaaja vairaaki gadi to make the connection, taapeec es neveelos buut stulbs hipokraats un paarmest cilveekiem to kas nav vinju kontrolee.

bet man arii shkjiet, ka njemot veeraa, ka pasaule ir uz robezhas, militant attieksme ir pienjemama. man shkjiet stulbi, ka katru dienu redzu rakstus medijos par global warming, disease, pollution, hunger, un viss kljuust tikai trakaak, bet kad runa iet par probleemas galveno ceeloni, cilveeks nevar atljauties buut militant un vinjam ir jaabuut politkorektam. un tajaa vietaa, lai cilveeki saaktu lietas risinaat, vinji njirgaajas par vieniigo risinaajum un sauc to par fanaatisku kulta ekstreemismu. sheit laikam rodas manas dusmas un afekts. bet, protams, ir neiespeejami paarmest to kas ir aarpus cilveeku mentaalo speeju robezhaam, as in inability to make he connection. cilveekiem nekad neko nevar paarmest, jo vinji nezina ko vinji dara, un tas ir stulbi un man ir dusmas, bet no otras puses man arii ir vienalga, jo taa pasaule vienakarshi ir.