mani drusku kaitina ētikas piesaukšana vegānisma kontekstā, jo to ir tik viegli novest līdz ad absurdum. tā līnija, ko novilkt starp dažādām dzīvības izpausmēm, ir tik ļoti arbitrāra. to es ne tik daudz par pašu ierakstu tieši, bet vairāk te komentos kaut kas pavīdēja. pasaulē, kādā mēs šobrīd dzīvojam, vegānisms ir cool un sweet un visādi brīnišķīgs, bet tā vārdā rausties uz kaut kādiem moral grounds, no kuriem nosodīt citus, ir liekulīgi. galu galā, nav arī tā, ka mēs paši visi te kādreiz neesam ēduši gaļu, un nav arī tā, ka toreiz par veģetārismu/vegānismu nebijām dzirdējuši. man liekas, ka pašiem vegāniem būtu visvairāk jāsaprot, ka tas ir ļoti personisks process, kurš vienkārši vienā brīdī noklikšķ un meiko sensu, un visa tā militant attieksme daudz vairāk atgrūž, nekā piesaista pārējos. ja tu esi vegāns, tad vienīgais cilvēks, par kuru tu tiešām arī esi labāks, vismaz vienā konkrētā aspektā, ir tu pats pagātnē, kurā vēl ēdi gaļu. that's all there is.