es arī fanoju par pasauli, bet man reizēm ir skumji, ka pasaulei, kādu to pazīstu, reiz nāksies aiziet..varbūt tas vairo pasaules vērtību, nezinu, varbūt tas liek apzināties kādu sāpīgu vanity un nepieķeršanās (sensorajam) patiesību, nezinu

piemēram, Levins daudz raksta par to, cik vain un ļauna ir fanošana par pasauli, apkārtējo vidi un savām jūtām pret to, novārtā atstājot starpcilvēcisko un ētisko, bet es viņam šajā punktā negribu piekrist