es sapnjoju vienu no tiem ziimiigajiem sapnjiem, kurus vienmeer shkjiet, ka esi vai nu jau kaut kad redzeejis, vai arii, ka tiem ir analogs pasaulee - graamata vai atminja. bet nav, un taa ir tik uncomfortable cognitive dissonance:
skreejaam ar maasu pa kalnainu mezhu un pretii uzrodas viirietis ar shaujamo, mees skrienam no vinja prom, bet viss ir paleeninaajumaa, un naakamajaa briidii es kriitu kraujaa ar muguru pret shaaveeju un man ir taada mieriiga, reizee tragjiska sajuuta, kaadu iespeejams var just mirkli pirms naaves, kad tu zini, ka tas notiks un nav palicis nekas par ko uztraukties, paradoksaali. kaadu briidi taa es kriitu un gaidu un domaaju, vai man ir ieshauts..
naakamajaa briidii es atrodos totaali mieriigaa un skaistaa pludmalee, kaapaas un okeaans un debesis ir vienaa maigi rozaa, zeltainaa un zilaa kraasa, un smiltis ir baltas, un visur ir neizmeerojams klusums, viss ir tik kluss it kaa taa buutu klusaakaa, sveetiigaakaa pasaules vieta. es esmu uz laipas, kas stiepjas okeaanaa, un domaaju peldeet, bet viss mainaas, un naak virsuu kaut kaadas briesmas un ljaunums un man ir jaabeeg prom no skaistaas pludmales un es esmu pagarsh, gaishmatains, aarisks viirietis un es juutos aizdziits no paradiizes jo kaut kaads nemiers man dzenaas pakalj.
tad es atmostos no skaistaas pludmales un esmu pasaulee un eekaa, kur viss ir gruveshi. es esmu eekaa, kas ir pa pusei sagruvusi un apkaart es redzu kaudzees samestas meebeles un drupas, un ir skanja kaa kaads no gruveshiem raktos aaraa. tad man praataa rodas naratiivs, kas staasta, ka esmu atmodusies iisteniibaa un ka pasaule zem visa izskataas shaadi, ka cilveeki ir sevi un pasauli izniicinaajushi. es kaadu briidi skatos apkaart un meegjinu saprast, kas notiek, un tad dramatiski ieraugu paaris cilveekus, kas no gruveshiem rok un velk aara citus. bet visi shie cilveeki ir ljoti izkropljoti ar lieliem izaugumiem un bruuceem, mutanti un vinji paarvietojas pa pausei raapus. tad mans skatiens pieveershas nostuurim, kur tiek atrakts gaishmatainais viirietis, kas esmu es, lai arii vinjsh nav mutants un vinjam nav izaugumu, vinjsh izskataas miris un ir ljoti peleeks un putekljains, beigas.
skreejaam ar maasu pa kalnainu mezhu un pretii uzrodas viirietis ar shaujamo, mees skrienam no vinja prom, bet viss ir paleeninaajumaa, un naakamajaa briidii es kriitu kraujaa ar muguru pret shaaveeju un man ir taada mieriiga, reizee tragjiska sajuuta, kaadu iespeejams var just mirkli pirms naaves, kad tu zini, ka tas notiks un nav palicis nekas par ko uztraukties, paradoksaali. kaadu briidi taa es kriitu un gaidu un domaaju, vai man ir ieshauts..
naakamajaa briidii es atrodos totaali mieriigaa un skaistaa pludmalee, kaapaas un okeaans un debesis ir vienaa maigi rozaa, zeltainaa un zilaa kraasa, un smiltis ir baltas, un visur ir neizmeerojams klusums, viss ir tik kluss it kaa taa buutu klusaakaa, sveetiigaakaa pasaules vieta. es esmu uz laipas, kas stiepjas okeaanaa, un domaaju peldeet, bet viss mainaas, un naak virsuu kaut kaadas briesmas un ljaunums un man ir jaabeeg prom no skaistaas pludmales un es esmu pagarsh, gaishmatains, aarisks viirietis un es juutos aizdziits no paradiizes jo kaut kaads nemiers man dzenaas pakalj.
tad es atmostos no skaistaas pludmales un esmu pasaulee un eekaa, kur viss ir gruveshi. es esmu eekaa, kas ir pa pusei sagruvusi un apkaart es redzu kaudzees samestas meebeles un drupas, un ir skanja kaa kaads no gruveshiem raktos aaraa. tad man praataa rodas naratiivs, kas staasta, ka esmu atmodusies iisteniibaa un ka pasaule zem visa izskataas shaadi, ka cilveeki ir sevi un pasauli izniicinaajushi. es kaadu briidi skatos apkaart un meegjinu saprast, kas notiek, un tad dramatiski ieraugu paaris cilveekus, kas no gruveshiem rok un velk aara citus. bet visi shie cilveeki ir ljoti izkropljoti ar lieliem izaugumiem un bruuceem, mutanti un vinji paarvietojas pa pausei raapus. tad mans skatiens pieveershas nostuurim, kur tiek atrakts gaishmatainais viirietis, kas esmu es, lai arii vinjsh nav mutants un vinjam nav izaugumu, vinjsh izskataas miris un ir ljoti peleeks un putekljains, beigas.
teikt