interesanti par šito vispār. nu, par vainīgumu un amoralitātēm. i mean, there are loads of people out there, kas par mani teiktu, ka es esmu galīgi neētiska (~amorāls,yes?), taču tai pat laikā vainas izjūtu es kaut kā no dabas esmu izpelnījusies ar uzviju. man, piemēram, neliekas, ka there's anything wrong with abortions un visādām līdzīgām ētiski dilemmātiskām lietām, un tai pat laikā es bieži jūtos vainīga pat tad, ja tiešā veidā nemaz neesmu - nu, piemēram, ja mani Cilvēki bēdājas, tad oftentimes i'll feel guilty that i can't make them happy, labi, varbūt stulbs piemērs, bet tas bija pirmais, kas man ienāca prātā. so, arī cilvēki, kas jūtas vainīgi, var neatbilst Taviem morāles kritērijiem, jo morāle tomēr ir tāda visai subjektīva lieta (nesen vispār vienā kongresā bija baigi stilīga lekcija, kur viens onkulis runāja tieši par šitām lietām un par to, vai morāle/ētika ir absolūti relatīva vai relatīvi aboslūta, bet viņš beigās teica kkādus stulbus secinājumus, kam es galīgi nepiekritu)