dazhreiz, kad kaut kas notiek un rodas emocija, tas ir kaa deabiliteejoshs tukshums, kas kaa inde pleshas kjermenja iekshienee, un tu juuties ievainots. bet akli, taa it kaa kaads tevi buutu ievainojis, bet nav ne minjas no ievainoshaai izmantotaa ierocha.

tad man shjiet lietderiigi izteeloties, kaa attieciigaa ievainojuma emocija izskataas. man shkjiet, aizvainojums shkjiet, kaa sirdij cauri izgruusts smags duncis vai shkjeeps. tad sirdii ir brutaals un absurds caurums, ko nevar salabot, tev ar vinju ir jaastaigaa apkaart un jaaljauj veejam gaudot cauri, un visiem uz tevi saktiities un domaat, ka it must totes suck. vilshanaas sevii un skaudrs saruugtinaajums juutas, kaa sirds pieliitu ar svinu, izkristu tev cauri uz zemes un tiktu sashkjaidiita ar smagu zaabaku. tad tev ir jaaturpina iet taalaak bez sirds, bet ar skaudru tukshumu sirdii, kas ir vieglaak bet shausmiigi reizee.

ievas, cerinjus un jasmiinus no mazaam pretiigaam, indiigaam seeklinjaam ir ruupiigi izdiedzeejis un izaudzeejis velns, lai leeni un smagi spiidzinaatu pasaules melanholiskos cilveekus. to smarzha uzkluup kaa lietuveens, kameer debesiis sagulst smagi negaisa maakonji un karsti dzelj saule.

varbuut arii dziive ir tikai taads pagaidu variants.