vo vo, es par to pašu pēdējā laikā. nezinu, vai godīgi, bet man liekas, ka tas vienkārši nestrādā - draugi, ar kuriem saista tikai virspusējs connection's, ar laiku tādi draugi dabiski atmirst, ja vien nespiež no sevis to draudzību ar varu ārā, bet tad jau vispār nekāda prieka nav. bet vispār jau cilvēki lielākajā daļā gadījumu ir no fun. un vienatne ir tik atbrīvojoša, bet kaut kā vienmēr šķiet nepareiza un ačgārna. varbūt mēs varam vienkārši vienu rītu pamosties un būt koki, ar saknēm droši un stingri auglīgā augsnē, ar galotnēm tiecoties augšup, just a stream of consciousness without a stupid need for communication