es tagad lasu taadu zen graamatu 'i am that', kuraa pierakstiitas sarunas starp vienu guru un dazhaadiem cilveekiem, kas naaca uz vinja dziivokli vinjam uzdot jautaajumus par realitaati, kjermenjiem, praatiem, idejaam un domaam, un to kas no taa visa ir visreaalaakais. lai arii es pilniibaa saprotu taa guru ideju konstrukciju logjiku, un katrs jautaajums, ko tie cilveeki vinjam jautaa shkjiet viegli atbildams, kad shiis idejas ir apzinaatas - es ikdienaa juutos kaa tie jautaataaji, kas atkaarto un atkaarto vienus un tos pashus vecos un naivos jautaajumus, kas ir viegli un sen atbildeeti. un viss deelj praata. es nesaprotu, kas man ir jaadara ar praatu, kas ir praats, vai tas ir reaals, ko tas grib, vai praats ir labs vai slikts, vai ir kaut kas reaalaaks par praatu, un tieshaam kas ir visreaalaakais.

es zinu, ka 'sevis' nav, ka visaadas domas un sajuutas, kas varbuut ir iistas un varbuut nav, vienkaarshi viljnjojas, atnaak un paariet kosmosam ar sevi mijiedarbojoties/ dievam straadaajot pie sava slepenaa plaana. un es juutos, kaa es to reizee izciestu un reizee komenteetu ar apzinju kaut kam vienaldziigam un inertam. dziive shkjiet kaa diivaini lucidity un oblivion briizhi. man ljoti skauzh ka tev un visiem citiem gudrajiem cilveekiem ir paarlieciiba un sapratne par to kas ir reaals, juus esat kaa jeezus kristus bet es esmu muljkjiigs maaceklis, kuram nekad arii laikam nepieleks. un es nesaprotu kaa juus varat dziivot starp cilveekiem, kas nemaz nenojaush visus shos jautaajumus.