tas ir tā, it kā gaidāmais sods par kādreizējo augstprātību būtu izstiepies cauri visam jelkad rakstītajam, kļuvis arhetipisks tādā mērā, ka cilvēki divreiz nepadomā, kad tuvojas kaut kas slikts, jo visi var sevī atrast kripatiņu (vai sudrabkalnu) vainas, atliek tikai padoties un aizmirst, ka tie jau arī ir tie citi cilvēki, kas nāk virsū. nu, tas, bet atjaukts ar līdzīgi iesēdušos "viss ir pārejošs".