jo ilgaak es dziivoju, jo tuvaak es sev pieeju, jo taalaak es aizeju no pasaules. es nezinu vai es gribu aiziet tik taalu no pasaules un tik tuvu pie sevis, ka neviens vairs nevareetu mani atrast. vai es varu njemt kaadu liidzi ejot pie sevis, vai arii tas buutu neiespeejami un netaisniigi? vai cilveekiem ir jaaiet pie sevis, vai pie citiem, vai pleeshanaas uz puseem ir laba dziive? un kas notiek ja neizeelas?
jo dziljaak es eju dziivee, jo vairaak man gribas maat ar galvu visiem, kas jebkad ir runajushi par dziives patiesiibaam. saakumaa pasaule un cilveeki shkjiet viengabalaini, viss shkjiet kaa patiesiibas debesskraapji, ir klases un kategorijas, balti un melni. bet jo es dziljaak eju dziivee, jo vairaak viss kljuust sirreaals, nenoteikts, haotisks, dream-like, random.
ja vien es buutu vareejusi dziivi no saakuma taa dziivot, ar apzinju, ka viss ir nenoteikts un random. man nevajadzeeja censties buut viengabalainai.
es zinu, kapeec gudru vecu cilveeku vientuliiba ir vislabaakaa alternatiiva. jo jaunaa pasaule ir tik akla un agresiiva un muljkjiiga, visi domaa, ka visu zina, bet time is a flat circle, un cilveeki muuzhiigi ik gadu vairaak attopas, ka viss ir random un nenoteikts.
un es saprotu dalailamu. es vienreiz straadaaju kopaa ar taadu iisu, patiikamu viirieti vaarda Tims, vinjsh bija ljoti iiss, vinjam bija 35 gadi, un vinjam patika neesaat adiitas vestes, vinjs bija apceljojis 100+ valstis un vinjsh vienmeer smaidiija, vinjam patika klausiities niku keivu, black keys, un tv on the radio. vienreiz, kad mees seedeejaam baaraa, man bija laikam 23 gadi, un es kaut ko pretenciozi runaaju par eksistenciaalismu, bet vinjsh tikai teica, ka vinjsh tikai tic un atbalsta budismu, it sevishkji compassion ideju. jo visi cilveeki ir apjukushi, and thereof we should be compassionate.
domaajot par yuusanu, es domaaju, ka vieniigais, kas man atliek ir buut compassionate, jo vinjsh visticamaak ir apjucis. lai arii vinjam ir 28 gadi un vinjsh ir ljoti witty, vinjsh visticamaak ir apjcis un sevii viilies, jo tajaa vietaa, lai vinjsh straadaatu savaa kopjuuteru jomaa, un buutu kopaa ar to savu ex kuru vinjsh nevar aizmirst, vinjam ir aarlauliibas beerns un crappy minimum-wage darbs. vinjsh labi zina, ka vinjsh ir daudz gudraaks, stipraaks, interesantaaks un progresiivaaks par 99% viirieshu un cilveeku, bet vinjsh konstanti dara lietas, kas vinjam neko nedod, bet tikai iznieko vinja talantus. es domaaju vinjsh ir limbo un apjucis un vinjam vajag liidzjuutiibu, nevis pasiivi agresiiivu paarmeshanu, par to, ka es vinjam pietiekami nepatiiku, lai vinjsh mani appreceetu un mums kopaa buutu balta maaja pie okeaana austrumaazijaa.
man ir taada sirreaala sajuuta, taa it kaa es peldeetu dziivee. no vienas vietas uz otru, un jo vairaak es atsaaju pagaatnee, jo vairaak gadi no dziives paiet, jo smiekliigaak un klusaak paliek.
jo dziljaak es eju dziivee, jo vairaak man gribas maat ar galvu visiem, kas jebkad ir runajushi par dziives patiesiibaam. saakumaa pasaule un cilveeki shkjiet viengabalaini, viss shkjiet kaa patiesiibas debesskraapji, ir klases un kategorijas, balti un melni. bet jo es dziljaak eju dziivee, jo vairaak viss kljuust sirreaals, nenoteikts, haotisks, dream-like, random.
ja vien es buutu vareejusi dziivi no saakuma taa dziivot, ar apzinju, ka viss ir nenoteikts un random. man nevajadzeeja censties buut viengabalainai.
es zinu, kapeec gudru vecu cilveeku vientuliiba ir vislabaakaa alternatiiva. jo jaunaa pasaule ir tik akla un agresiiva un muljkjiiga, visi domaa, ka visu zina, bet time is a flat circle, un cilveeki muuzhiigi ik gadu vairaak attopas, ka viss ir random un nenoteikts.
un es saprotu dalailamu. es vienreiz straadaaju kopaa ar taadu iisu, patiikamu viirieti vaarda Tims, vinjsh bija ljoti iiss, vinjam bija 35 gadi, un vinjam patika neesaat adiitas vestes, vinjs bija apceljojis 100+ valstis un vinjsh vienmeer smaidiija, vinjam patika klausiities niku keivu, black keys, un tv on the radio. vienreiz, kad mees seedeejaam baaraa, man bija laikam 23 gadi, un es kaut ko pretenciozi runaaju par eksistenciaalismu, bet vinjsh tikai teica, ka vinjsh tikai tic un atbalsta budismu, it sevishkji compassion ideju. jo visi cilveeki ir apjukushi, and thereof we should be compassionate.
domaajot par yuusanu, es domaaju, ka vieniigais, kas man atliek ir buut compassionate, jo vinjsh visticamaak ir apjucis. lai arii vinjam ir 28 gadi un vinjsh ir ljoti witty, vinjsh visticamaak ir apjcis un sevii viilies, jo tajaa vietaa, lai vinjsh straadaatu savaa kopjuuteru jomaa, un buutu kopaa ar to savu ex kuru vinjsh nevar aizmirst, vinjam ir aarlauliibas beerns un crappy minimum-wage darbs. vinjsh labi zina, ka vinjsh ir daudz gudraaks, stipraaks, interesantaaks un progresiivaaks par 99% viirieshu un cilveeku, bet vinjsh konstanti dara lietas, kas vinjam neko nedod, bet tikai iznieko vinja talantus. es domaaju vinjsh ir limbo un apjucis un vinjam vajag liidzjuutiibu, nevis pasiivi agresiiivu paarmeshanu, par to, ka es vinjam pietiekami nepatiiku, lai vinjsh mani appreceetu un mums kopaa buutu balta maaja pie okeaana austrumaazijaa.
man ir taada sirreaala sajuuta, taa it kaa es peldeetu dziivee. no vienas vietas uz otru, un jo vairaak es atsaaju pagaatnee, jo vairaak gadi no dziives paiet, jo smiekliigaak un klusaak paliek.
teikt