Vai mīlot cilvēku, bet ienīstot tā(s) roku es mīlu cilvēku? Vai arī atkal kaut kas pazuda tulkojumā :D ?

Manuprāt jau Visums sastāv no visa kā, tajā skaitā arī tā viena cilvēciņa, un, ja Visums ir tik laipns, ka koncentrē savu izpausmi (kaut vai tikai uz brīdi) šajā vienā cilvēciņā, vai tiešām tas metafiziskais pienākums patiesībā netiek ļoti rupji pārkāpts? Dzerot pienu, kuram pirms tam seperēts krējums, netiek izdzerts piens..

Iespējams, ka laiks ir tāds mākslīgs (un, protams, māksliniecisks :)) veidojums, ko apziņa izveidojusi tāpat kā plauktiņus - lai būtu kārtība (nesajuktu). Tamdēļ pavisam iespējams arī, ka koncentrējoties uz to, kas nebija, varētu rasties vēl vairāk tas, kā nav, jo Mēs neesam šeit, bet pagāt-nē, lai pēc kāda laika atkal būtu pagāt-nē un grēkotu pret tagad-ni.

Nesen man tika dotas otrās iespējas ar veselu kaudzi cilvēku. Varbūt, ka kas meklē, tas atrod, bet varbūt arī tā bija. Katrā ziņā es tās palaidu garām, taču skola jau maksā naudu :D