cik bezjeedziigi ir sajusties kaa lielai zivij mazaa burcinjaa ar vaboleem, un caur aizsviidushu stiklu skatiities uz citaam lielaam un lielaakaam, skaistaam, mirdzoshaam un stipraam ziviim, kas briivi peld okeaanos starp koralljiem un speeciigaam straumeem. un tad saprast, ka tu neesi zivs, bet gan citplaneetietis, un tev nav vietas nekaados, nevienaa traucinjaa, ka tev ir jaakriit atpakalj kosmosa dziilees un melnajaa caurumaa, jo visiem no tevis ir bail un tev ir bail no visa un visiem