29 September 2013 @ 08:46 pm
 
Viss kljuvis nepietiekams, mazliet absurds, taa kaa vakars, taa kaa vienaldziiba. Varbuut reibonis, varbuut iisteniiba, varbuut vienaldziiba.
Un laiks - noraavies no kjeedes, elso, skataas tumsai pretii, mazliet aizmieg, un tad sirdij dauzoties mostas un beeg un raud, vai viss ir vienalga vai ruugti vai bezjeedziigi vai sirdi aardoshi patiesi un smeldziigi.