tu padziivo kaadus gadus vietaa. tev paiet kaut kaadi gadi. tu paciet visaadas mokas un remdenumus, dveesele paliek vaargaaka un cietaaka, nezinoshajiem neko pateikt nevar, zinoshajiem nekad netici.
vasaras un rudenji mijas un baazhas tev dveeselee ar taam pashaam slapjajaam zemiigajaam lapaam un medaino vakara saules gaisu un naivaam melanholijaam un sentimentiem. bet viss iekriit kaa akaa, un izkriit akai cauri nebuutiigos akachos. un kas beigaas paliek.. viens pats muljkjis muuzhiigi bez maajaam un bez miera.
vienu dienu viss ir jaapamet un jaaiet citur padziivot. un tikmeer visiem viss ir sasodiiti vienalga. jo es zinu, ka nekad nebuushu prieciiga, man mazliet ir praktiski vienalga ko es daru.