es iipashi daudz neskatos seriaalus, jo pat bezmeerkjiigi pavadiitu laiku man ir slinkums pavadiit kaut cik kvalitatiivi vai aizraujoshi. taapeec es vienmeer saaku skatiities labus seriaalus tikai kaadus kadus peec to iznaakshanas. taa nu es saaku skatiities walking dead, un peedeejaas divas dienas esmu pavadiijusi savaa tumshajaa istabaa skatoties vienu seeriju peec otras. un man ir prieks, jo kaa jau daudziem shaadiem postmoderniskiem seriaaliem, sizhets ir paarsaatinaats ar fundamentaali filozofiskiem jautaajumiem. es piipeeju cigareti uz balkona, un cilveeki pa ielu tik mieriigi un monotoni staigaaja, ka manam filozofijas studiju un zombiju idejas kontekstiem sajaucoties es tik involuntaari un intensiivi saaku domaat un izteeloties un atcereeties, ka cilveeki nav tikai galjas blaakji, kas iet pa ielu un reagjee uz aarpasauli, bet ka vinju galvaas ir dzilji apzinjas bezdibenji, kas ir atbildiigi par pasaules kopaa notureeshanu. cilveeki kaa pasauli radoshaas un informaacijas pluusmu uzturoshas detaljas un infrastruktuura.

pec tam es gaaju virtuvee mazgaat traukus, un pagriezusies ar muguru pret virtuvi, skatoties izlietnee mani paarnjeema taa sajuuta, ka man no koridora pienaaks kaut kaada biedejeosha halucinaacija. paarstaaju mazgaat traukus un iebeegu dushaa.