fakts ir tāds (facticity!), ka ļoti bieži pat oriģināldarba autors nespēj noteikt, vai darbs ir kopija, vai oriģināls. ironiski, bieži viltotus mākslas darbus atklāj tikai pēc zinātniska eksperimenta, analizējot krāsas ķīmisko sastāvu utml. citiem vārdiem, šo darbu atšķirības nav pa spēkam noteikt ar neapbruņotu aci. mūsu mākslas darba patēriņš nekādā veidā neciešs no tā, ka darbs nav oriģinālkopija. piešķirtā vērtība ir mūsu ilūzijās par tā raritāti un īpašumu. tas ir kā šrodingera kaķis. tāpēc es to saucu par fetišismu.