man patiik buut vienai, jo tad es no sirds saprotu, ko es tieshi domaaju par pasauli. tad man pasaule izliekas daudz kraashnjaaka vai daudz dramatiskaaka, nekaa taa ir, un tas ir interesanti un patiikami. nogurums rodas ne jau no darba vai no pilseetas betona un baltaa trokshnja, bet no taa, ka apzinjaa rodas iespaidi, bet tie paliek ieslodziiti. un kameer tie ir ieslodziiti, tikmeer vinji tur skraapesies un neliks mieraa. tas ir kaa neesaat liidzi laukakmenjus gan praata gan sirdii. laukakmenjus, kas skraapeejas. tas izklausaas nenopietni, taapeec es izliekos, ka taas ir tikai pasakas.