prāts ir brīnišķīga balva, used propperly tas var mūs vest pretīm ievērojamiem sapratnes un apznāšanās dziļumiem. cilvēks var būt putns ar prātu, iedomājies, būt putnam un to apzināties, lidot debesīs, vīt ligzdas un paralēli pārdzīvot visādas asociatīvās ķēdes. jā, putns ar prātu reizēm kādā lietainā dienā varbūt iegrimtu melanholiskās pārdomās par putna dzīves fragility, bet tas taču ir vēl jo skaistāk, manuprāt.
bet ir vairāk, man dzīves projekts ir šāds, un prātam tajā, protams, ir liela loma: filozofija izkāpa no mitoloģijas primal soup, es to salīdzinu ar Sprīdīša iziešanu no dzimtās sētas, dodoties meklēt laimi, tikai lai atgrieztos mājās un laimi atrastu turpat. bet, lai Sprīdītis atrastu laimi mājās, viņam nepieciešami bija jāveic ceļš apkārt pasaulei un jātaisa baigie kvesti un jāiziet iniciācijas, utt. protams, nevar izslēgt, ka ir cilvēki, kuri ir laimīgi, nemaz arī nepametot dzimto sētu, nu, cilvēki ir dažādi, laime ir viena. un līdzīgi ar filozofiju, es ar filoz rūdījumu un pasaulīgajiem līkločiem vēlos atgriezties mitoloģijas un dzimtās sētas laimes primeval zupā. bet tā nebūs tīras ignorance un paviegla naivuma zupa vai bēgšana no naidīgās pasaules, es apzināti būšu atgriezies un apzināti būšu sapratis, ka mājas ir laime. bet tas nekādā gadījumā nebūs tas pats, kā tad, ja es nemaz nebūtu izgājis, ar filoz palīdzību nonākot mājās, es turpinu dzīvot ar visu to, ko kvestā esmu pieredzējis, man ir dažādas optikas, man pieder dažādu garīgo un intelektuālo vingrinājumu rezultātā radusies disciplīna, atklāsmes, utt. bet es esmu mājās, ir veikts kvalitatīvs lēciens, es neesmu vienkārši nogājis apli, esmu veicis spirāles loku uz augšu. var būt labi vienkārši mītu pirmatnējā zupa, tiesa, neesmu drošs, vai tīra filozofija, izsviestība pasaulē bez mājām, varētu būt laba, bet katrā gadījumā esmu pārliecināts, ka mitoloģija + filozofija (mājas + mājas kā laime (ko veido noietais ceļš uz tām, ilgais ceļš kāpās, kas pilns ar pieredzējumiem, rūdīšanos, utt, ceļš uz atgriešanos)) vienkārši ir vēl labāk. es domāju, ka mājas un prāts ir savienojami, pat produktīvi.

kaut kā quite cryptic izteicos, bet ceru, ka saprati.

par existenz. - tu meklē Pjēru un aizej uz krogu, kur viņam vajadzētu būt, un konstatē, ka Pjēra tur nav. bet pašā krogā kā tādā nav 'Pjēra Neesamības', cilvēks, kas meklē Pjēru, ir tas, kas šo Pjēra neesamību ienes krogā. tāpat ar sauli, tu vai nu vari ienest saulē tās nesaudzību, vai pretēji - ienest saulē to, ka viņa ir pareiza un laba, bet vēl labāk, manuprāt, ir apzināties, ka viņpus tā, ko tu ienes saulē vai krogā, ir kaut kas vairāk, protams, manam facticity saistītajam 'es' līdz galam nepieejama, pati saule, tīra, manu spekulāciju nesamaitāta, daudz labāka, iespaidīgāka par to vienkāršo cilvēciskās izpratnes labumu, ko es ienesu viņā. saule kā tāda, saule, kāda tā būtu, ja cilvēku dzimums, valoda un domāšanas paradumi vairs nepastāvētu.