tb mūsu patība veidojas visu laiku, bet ne jau tukšā vietā, jo jau kopš brīža, kad piedzimstam, kaut kādas realizētas attiecības saglabājas atmiņās utt, kuras mums visu laiku paliek un mijiedarbojas ar jaunajām attiecībām ar visu ko. like, tas, ka cilvēks izšķiras ar kādu citu, atņem viņam konkrētas ar to cilvēku saistītas potencialitātes nākotnē, bet nekur jau nepazūd visas jau realizētās lietas, bijušās kopīgās brokastis un whatnot - un tās jau kaut kādā mērā ir daļa no manis, kamēr nākotnes vēl nenotikušās NAV, un ja mēs izšķiramies, nekad nekļūst: bet tas atņem tikai šo iespēju, nevis kaut kādu jau esošu manis daļu. ne?