hm, ļoti interesanti.

man laikam nekad nav patikušas tās "divas ābola pusītes" attiecību definīcijas, kur attiecības kaut kādā veidā ir essetial persōnības daļa.

domājot par Tavu entity metafōru, man drīzāk liktos, ka tas entity, kas veidojas, nav gluži tāda daļa no manis, kas kaut ko (izņemot sevi) varētu atņemt - tas ir drīzāk kā kopīgs džemperis, ko divi cilvēki katrs no sava gala ada un kas viņiem ir mugurā - tas ir ar katru saistīts in the sense that we're both wearing it, bet tad, kad to izārda, tas, ko cilvēki zaudē, ir džemperis (attiecības), nevis kaut kāds gabals no sevis (apart from the time and effort spent in making it). un džempera iziršana ir traumatiska, jo tu paliec plik(āk)s un tev varbūt salst, bet tas nav saistīts ar individualitātes zaudēšanu, jo visu laiku tomēr esi bijis viens un tas pats cilvēks (kurš, protams, džempera, bikšu vai pārtikas un citu lietu iespaidā var mainīties, bet var arī nemainīties), neatkarīgi no tā, vai ir džemperis/attiecības vai nav.

protams, cik cilvēku, tik viedokļu/veidu, kā būvēt/uztvert attiecības ^^
es vnk atsakos pieņemt, ka attiecības uzreiz nozīmētu, ka es esmu kaut kāds cits cilvēks vai man par tādu neizbēgami jākļūst tieši attiecību rezultātā.