vai es vispaar maaku aprakstiit taadu laimi, kaada ir klusa ceriiba peec kaut kaa. kad viss apkaart ir irstoshi pelni un atsalushas peljkjes, bet aarpus laika un telpas tu esi sasaistiits ar kaut ko tik nepaarspeejami skaistu, vinjsh ir taads kluss skaistums, kas neizsiikstot turpina degt uz augshu kaa svecee liesma uz augshu deg maziem uzstaajiigiem eeteriskiem uguns mutuliishiem. un nepaiet ne viens pilns briidis, kad praats neizkaaptu no esiibas un neaizietu prom no pasaules laikiem un telpaam un steidzamajaam un buutiskajaam peleekajaam aukstajaam vienveidiibaam pie taas klusaas un shausmiigi skaljaas apburoshaas sajuutas.

iisti nezinu ko es te aprakstu, bet man dazhreiz taada sajuuta rodas, un varbuut tas ir nepraats.