vaardiem nav noziimes, ja vinjus neizjuut fiziski
zinkaa visi tie viirieshi saka, ka dziivee vajag saglabaat speeju briiniities kaa beernam. man vienmeer tas ir shkjitis taadaa liimenii kaa 'nu jaa labi, logjiski, droshvien ka taa ir, bet tas neatrisina manas probleemas, viegli jau teikt taadiem bagaatiem resniem gudriem onkuljiem'
bet shovakar es klausiijos cake - jolene dziesmu, un atcereejos, kaa kad Riigaa straadaaju hostelii un man vinju viens dzheks speeleeja romantiski, un tad es vinju savaa nodabaa klausiijos un tur ir taadas rindinjas:
'Jolene heard her father's uneven snores.
Right then she knew there must be something more.
Jolene heard the singing in the forest.
She opened the door quietly and stepped into the night.'
es tagad atceros to jauniibas sajuutu, kad viss shkjiet tumshi zaljsh samtains ar mirguljojoshaam gaisminjaam un duumaku, kas paarsteigumaa pashkjirsies uz satriecoshi aizraujoshu dziives piedziivojumu naktii
taa sajuuta ir taads patiikams daudzsoloshs haoss, ko ar laiku ienjem lietu sakaartotiiba vai pakaartotiiba un plauktinji un auksta zinaatne un nosaciitiiba un logjika. varbuut tas ir tas kaa labaa smadzenju puslode izkonuree kreiso (vai otraadi, vienalga)
man toreiz bija gari lokaini mati kurus es netaisnoju, un es nelietoju kosmeetiku, un es par visu briiniijos un visi vecaakie viirieshi ko es darbaa satiku uz mani skatiijaas siltaam aciim un smeeja par manu muljkjiigo uztraukumu par dziivi un teica, ka 'you'll figure it out' un es vinjiem nedaudz skeptiski bet ticeeju. veel arii man shkjita, ka es varu atljauties meetaaties ar laiku un atteikt krutaam universitaateem un izboliit acis karjeras un randinju piedaavaajumiem.
nav jau taa, ka esmu kljuvusi par zheelu kjeerpi, bet es vairs nekaadi nespeeju atguut to briinishkjiigo sajuutu. viss ir pliekans, visur ir pienaakumi, visur ir sausinji un govis, es nemuuzham nevaru buut pieaugushais.
zinkaa visi tie viirieshi saka, ka dziivee vajag saglabaat speeju briiniities kaa beernam. man vienmeer tas ir shkjitis taadaa liimenii kaa 'nu jaa labi, logjiski, droshvien ka taa ir, bet tas neatrisina manas probleemas, viegli jau teikt taadiem bagaatiem resniem gudriem onkuljiem'
bet shovakar es klausiijos cake - jolene dziesmu, un atcereejos, kaa kad Riigaa straadaaju hostelii un man vinju viens dzheks speeleeja romantiski, un tad es vinju savaa nodabaa klausiijos un tur ir taadas rindinjas:
'Jolene heard her father's uneven snores.
Right then she knew there must be something more.
Jolene heard the singing in the forest.
She opened the door quietly and stepped into the night.'
es tagad atceros to jauniibas sajuutu, kad viss shkjiet tumshi zaljsh samtains ar mirguljojoshaam gaisminjaam un duumaku, kas paarsteigumaa pashkjirsies uz satriecoshi aizraujoshu dziives piedziivojumu naktii
taa sajuuta ir taads patiikams daudzsoloshs haoss, ko ar laiku ienjem lietu sakaartotiiba vai pakaartotiiba un plauktinji un auksta zinaatne un nosaciitiiba un logjika. varbuut tas ir tas kaa labaa smadzenju puslode izkonuree kreiso (vai otraadi, vienalga)
man toreiz bija gari lokaini mati kurus es netaisnoju, un es nelietoju kosmeetiku, un es par visu briiniijos un visi vecaakie viirieshi ko es darbaa satiku uz mani skatiijaas siltaam aciim un smeeja par manu muljkjiigo uztraukumu par dziivi un teica, ka 'you'll figure it out' un es vinjiem nedaudz skeptiski bet ticeeju. veel arii man shkjita, ka es varu atljauties meetaaties ar laiku un atteikt krutaam universitaateem un izboliit acis karjeras un randinju piedaavaajumiem.
nav jau taa, ka esmu kljuvusi par zheelu kjeerpi, bet es vairs nekaadi nespeeju atguut to briinishkjiigo sajuutu. viss ir pliekans, visur ir pienaakumi, visur ir sausinji un govis, es nemuuzham nevaru buut pieaugushais.
teikt