es nezinu kaa man vispaar taa haotiskisi straavojas pasaule cauri un sitezeejas domaas.
man ir taada sajuuta, ka viss, ko es uztveru no aarpasaules, manii kondenseejas taados emociju un epifaaniju uzvirmojumos, bet ne vaardos. no manis vaardi aaraa ne par ko nenaak. viens cilveeks noskataas filmu vai izlasa graamatu un var par to pljurksteet muuzhiigi muuzhos aamen.
man viss sabliiveejas cieshi sirds apviduu un peec kaada laika nemanaami iztvaiko kaut kur kosmosaa caur galvu.
taapeec man nekad nav nekaa ko teikt

earl grey teeja ar krustnaglinjaam, medu un pienu ir labs miera eleksiirs aukstiem un veejainiem rudens vakariem.
es katru riitu uz darbu eju garaam st. paul's square. tas ir neliels parcinjsh ar bazniicu viducii, apkaart daudz kapakmenji un augsti koki, tad man vienmeer galvaa skan the smiths cemetery gates. tagad viss ir nobiris dzeltenaam un sarkanaam lapaam, man tas tik ljoti patiik, tur iet garaam.

ne jau tas, ka cilveeks dziivee nevareetu dariit visaadas lietas. man mezhgja praatu tas, ka pat apzinoties galiigu izveeles briiviibu un esam galeeji neitraalam, cilveeks tikuntaa sirdii nojaush, kuras izveeles, lai cik taas buutu vieglas, vinjsh nedariis. taapeec es neticu celjoshanai laikaa un paarmainjaam. manupraat laika nav, bet viss notiek kaa ieplaanots.