man ir tik shaushaliigas pagjiras, ka es burtiski juutu, kaa man smadzenes galvaskausaa griiljojas.
viss par ko es speeju padomaat ir tas ka mani maajaas peec darba gaida liela bljoda pilna ar chipshiem un dexters.

cilveeki, galvenokaart es, nesaprot briiviibu un prieku.
varbuut pat ne prieku bet taadu mieriigo nodabu.
tas nav kaut kaads pamatstaavoklis kursh jaapraud tad kad vinja nav.
rast prieku parastaas situaacijaas vai savaa projektaa, tas ir patstaaviigi iedvesmas briizhi, vinji uzrodas no zila gaisa, kaa emocijas vai kaa kvarki vai kas tur. un tad kad vinji uzrodas, ir jaatver.
tad kad vinji pazuud, tad nevajag raudaat.

vislabaakie skaidrojumi, manupraat dazhreiz, ir dzilji banaali un beernishkjiigi.