Es juutos tik ievainojama ejot pa ielu. Vecs staasts, bet cilveeki, pashi varbuut nobijushies un vaaji, bet vinji nezina, ka vinji ir vilki, vinji ir hieenas un maitu lijas, acis.

Visi ir aizmirsushi kjermeni. Tu nevari vienkaarshi domaat, gudraas un logjiskaas, spozhaas domas. Kjermenis ik peec briizha tev kaut ko pasaka un visu izjauc.

Mana miiljaakaa dienas dalja ir, ka man ir gari kupli mati. Mana miiljaakaa dienas dalja ir no riita pirms seshiem izmazgaat un izzhaaveet matus, un izkjemeet visaa garumaa uz visaam puseem, un iesmarzhoties. Kad es izeju aukstaa, riita svaigaa gaisaa, man matos spiid saule un dejo veesmas, veesmas, un smarzhas sajaucaas ar svaigo gaisu un viss smarzho, ir spozhs, zeltains, svaigs un saulains un plashs. Riiti ir vieniigais magjiskais dienas laiks pilns ar soliijumiem tik skaisti un briivi.