es juutos ieslodziita taadaa kaa pseudo realitaate. lai cik daudz es jautaatu un apshaubiitu, tam visam apkaart ir liels necaursitams burbulis, aiz kura ir visaadi neatklaajami nosleepumi. tas burbulis ir mana galva, un citu galvas, un zemeslode, un visi paareejie apvarshnji.
taa it kaa es meegjinaatu atrast veel kaadu smilshu graudinju, veel kaadu gruziiti, lai tikai pieraadiitu, ka pasaule ir neizbeegami veidota no taadiem smilshu graudinjiem, un nekaa cita nav.
tad ja ir labs garstaavoklis, visums to juut un pa briivu dod visaadas lietas. tirguu pa briivu dabuuju brokoli. no koleegjiem pa briivu dabuuju kafijas, cigaretes, sidru un zemenes. no 3 dazhaadiem londonas sveshiniekiem skaistas dienas veeleejumus.
vakar braucu autobusaa, un mani parnjeema filozofisks transs, skatoties riita maakonjos. man shkjita, ka visu satur kopaa cilveeku apzinja, un jo mazaak cilveeku apzinjas bija pasaulee, jo pasaule bija izkliedeetaaka un ar mazaak detaljaam. jo vairaak apzinja izpleshas, jo vairaak kosmoss izpleshas un kljuust bagaatiigaaks un formiigaaks. veel man kaut kaa shkjita, ka ir tikai viens punkts laikaa, kas veido pagaatni. tas ir kaut kaads mistisks naakotnes punkts, kas visu laiku atbiidaas, un vinjsh veido pagaatni, un taa pagaatne peec tam veido tagadni. man kaut kaa shkjita, ka tas, kas notiek pashlaik ir taa, jo naakotnes punkts to izplaanoja.
man taa sapinjkjereejaas domas, bet man bija skudrinjas kaajaas un man shkjita ka esmu kaut ko reaali svariigu izdomaajusi.
man shkjiet, ka vieniigais kas vientuljiem atliek, ir maksimaali un biezhi paliidzeet cilveekiem, paareejam nav noziimes.
tagad es noskrieshu pa kaapneem un veikalinjaa zem maniem logiem nopirkshu tabaku, tad ielieshu kruuziitu viina un piipeeshu uz balkona.
apzinja pleshas kaut kaadaa telpaa, bet to bezgaliigo telpu nevar ielikt apzinjaa un apzinaat, no vienas puses man to gribas pieraadiit, bet tas ir taads bargaining, jo patiesiibaa man ir triisuljojosha ceriibinja, ka tie ir maldi tie ir kaut kaadi preteejie spogulji kas veido muuzhiigu tuneli, taadu, kaa imantaa tajaa etazheres sekretaarii, ko atvaazhot, tur bija tie spogulji aiz stikla plauktinjiem prieksh likjierglaaziiteem, un kad pret vinjiem paveersa citus spoguljus un bija briinumi
es vakar gaaju pa ielu ar smagiem daarzenju un auglju maisinjiem, no tirgus, un pie struuklakas man pretii naaca paziistama seja, es vinju atpazinu sekundes pirms vinja pagaaja garaam un pasmaidiija, un es nedabiigi augstaa balsii pateicu 'hi' kad vinja bija paagaajusi garaam, es to praktiski teicu tukshumam. tas bija nelietiigaa viiriesha skaistais draugs, kursh mani peedeejo reizi kad vinju satiku cieshi apskaava, es par vinju biezhi iedomaajos, un tas bija taads smiekliigs moments, jo vienu briidi es domaaju, ka taas ir manas iedomas, kas naak pretii.
taa it kaa es meegjinaatu atrast veel kaadu smilshu graudinju, veel kaadu gruziiti, lai tikai pieraadiitu, ka pasaule ir neizbeegami veidota no taadiem smilshu graudinjiem, un nekaa cita nav.
tad ja ir labs garstaavoklis, visums to juut un pa briivu dod visaadas lietas. tirguu pa briivu dabuuju brokoli. no koleegjiem pa briivu dabuuju kafijas, cigaretes, sidru un zemenes. no 3 dazhaadiem londonas sveshiniekiem skaistas dienas veeleejumus.
vakar braucu autobusaa, un mani parnjeema filozofisks transs, skatoties riita maakonjos. man shkjita, ka visu satur kopaa cilveeku apzinja, un jo mazaak cilveeku apzinjas bija pasaulee, jo pasaule bija izkliedeetaaka un ar mazaak detaljaam. jo vairaak apzinja izpleshas, jo vairaak kosmoss izpleshas un kljuust bagaatiigaaks un formiigaaks. veel man kaut kaa shkjita, ka ir tikai viens punkts laikaa, kas veido pagaatni. tas ir kaut kaads mistisks naakotnes punkts, kas visu laiku atbiidaas, un vinjsh veido pagaatni, un taa pagaatne peec tam veido tagadni. man kaut kaa shkjita, ka tas, kas notiek pashlaik ir taa, jo naakotnes punkts to izplaanoja.
man taa sapinjkjereejaas domas, bet man bija skudrinjas kaajaas un man shkjita ka esmu kaut ko reaali svariigu izdomaajusi.
man shkjiet, ka vieniigais kas vientuljiem atliek, ir maksimaali un biezhi paliidzeet cilveekiem, paareejam nav noziimes.
tagad es noskrieshu pa kaapneem un veikalinjaa zem maniem logiem nopirkshu tabaku, tad ielieshu kruuziitu viina un piipeeshu uz balkona.
apzinja pleshas kaut kaadaa telpaa, bet to bezgaliigo telpu nevar ielikt apzinjaa un apzinaat, no vienas puses man to gribas pieraadiit, bet tas ir taads bargaining, jo patiesiibaa man ir triisuljojosha ceriibinja, ka tie ir maldi tie ir kaut kaadi preteejie spogulji kas veido muuzhiigu tuneli, taadu, kaa imantaa tajaa etazheres sekretaarii, ko atvaazhot, tur bija tie spogulji aiz stikla plauktinjiem prieksh likjierglaaziiteem, un kad pret vinjiem paveersa citus spoguljus un bija briinumi
es vakar gaaju pa ielu ar smagiem daarzenju un auglju maisinjiem, no tirgus, un pie struuklakas man pretii naaca paziistama seja, es vinju atpazinu sekundes pirms vinja pagaaja garaam un pasmaidiija, un es nedabiigi augstaa balsii pateicu 'hi' kad vinja bija paagaajusi garaam, es to praktiski teicu tukshumam. tas bija nelietiigaa viiriesha skaistais draugs, kursh mani peedeejo reizi kad vinju satiku cieshi apskaava, es par vinju biezhi iedomaajos, un tas bija taads smiekliigs moments, jo vienu briidi es domaaju, ka taas ir manas iedomas, kas naak pretii.
teikt