([info]methodrone) wrote on July 16th, 2012 at 02:16 pm
Izklausaas stulbi runaat, ja tas nav par ko konkreetu. Bet viss, kas ir konkreets man izskataas peec mazas vienmuljas beerzu birzes un strautinja glezninjas, kur visi redz intensiivas personiskas nianses bet man riebj, kas piemiiliiga tiks pashu pamesta un peec 100 gadiem izstadiita muzejaa, kur visi vinju ar savu zheeliigo sentimentizeeshanu padariis vientiesiigu.
Man visas taas lietas lietas shkjiet, kaa, kad filmaas raada, kaa no kosmosa kamera tuvojas vientuljam benziintankam Amerikas tuksnesii, kur skan bailiigi vienmulja kantrii dziesma un resns onkulis aiz letes lasa aviizi un kriukshkjina pistaacijas, kameer pa tuksnesi ripinaas taas kruumu bumbinjas.
Man shitais viss ir pa shauru, un paarnjem auksta panika par taam mazajaam lietaam domaajot. Es juutu, ka es te atkaartojos, bet mieriigaakaa emocija uz ko es esmu speejiiga ir spiitiiga bravuura. Tas ir aptuveni taa, kaa speciaali novaartiities vagaa raveejot ar domu, ja jau man shis ir jaadara tad uzvilkshu divas dublju sviitras uz vaiga un metiishos iekshaa.
Tas par visaam siikajaam ikdienas detaljaam, kuraas cilveeki sevi tik sveetlaimiigi pazaudee, bet kas man nekad nesanaak.

Uz citas nots, nevaru vien sagaidiit, kad atgrieziishos dziivee, un vinja mani aizraus visaados vienmuljos un pashas negribeetos neceljos, un iztrenkaas visas manas daargaas iisteniibas domas, ko esmu te saveerpusi pa sveeto dabas un vienpatiibas laiku.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: