Kaa man riebj tie vaidu vairas cilveeki, kas atziistas un visiem demonstree savas izmisushaas dveeseles. Ai, bet es esmu viena no vinjiem. Un es nezinu kura no taam puseem, kas mani grib uz muuzhiem paarvilinaat savaa pusee, kura no vinjam ir ljauna burve un kura sniegbaltiite. Ai.
Ir skaidrs, kad viss ir sagaajis achgaarnaa griistee, kad skaists, gudrs, aspraatiigs, bagaats prince charming aicina draudzeeties uz balliiti, bet es smaidot saku, ka man jaaiet agri guleet, jo no riita agri jaaceljaas. Man ir tada pateetiska faaze iesaajusies, kad es no pilniigi visa atgainjaajos, ljoti spiitiigi un ruugti un lepni un muljkjiigi. Kad lepni pazinjoju sev savu nepiemeerotiibu un damaged statusu. Ja tas nebuutu tik dramatiski un skumiigi man pashai, tad es labpraat apseestos no sevis malinjaa ar zhelejas laaciishiem un laima alu un kjikjinoshaa neticiibaa skatiitos savu thrilling desolation path un kur tad vinjsh mani beigaas novediis.