Tā kā man pēdējā laikā ir the big reckoning, kur es izlēmu uztaisīt maksimālu šķerdēšanās lokdaunu, tad tagad katru reizi, kad manas pretenzijas pat iepīkstas par kaut kā jauka nopirkšanu, tā ir vesela eksistenciāla drāma. No vienas puses, es zinu kāpēc taupu, un zinu ka tas ir labi un pareizi, jo ir priekš manas satriecošās nākotnes baltā mājā pie okājāņa, uz klints, ar aizkariem, kas plīvuļo ap balkonu un tamlīdzīgi. Bet no otras puses ir tik skaudri mazgāties ar 99p dušas želeju un ēst pāraugušus 39p kartupeļus aplaistītus ar 89p saulespuķu eļļu visu laiku. Kamēr citi labiņie mazgājas ar aprikožu un baltās tējas dušas želeju, bauda organiskus, miltainus karpelīšus kā mazas roasty saulītes, un tērpjas izsmalcinātās drānās ar grandioziem musturiem, nevis knapiem diegiem lāpītos lindrakos, kuros tu jūties lielāks vergs nekā trešās pasaules vergi, kas viņas lāpīja. Ak es nabadzīte, ai ai aī..
No otras puses, fuck apricot white tea body wash! Lai arī es varbūt varēju kaut uz pāris mirkļiem dušā kliedēt savu eksistenciālo enuiķi, nekur jau tālu es viņu neaizkliedēju. Lai cilvēki neredz, cik es patiesībā esmu ģeniāli forša ar savām tekstūru, krāsiņu, smaržiņu un luksusa sviestmaižu izvēlēm. Man būtu jābūt pateicīgai, ka viņus neapgrūtināšu ar savu kolosālo vanity. Plus, tāpāt es nevaru mierīgi lietot visas dārgās lietas, jo to kompānijā jūtos gan vainīga gan nepelnījusi. Tā kā maza nošmulējusies ganu meitene, kas pamanījusies ielavīties kundziņu mājā un tagadiņās ņemstās visu apgrampstīt ar saviem mazajiem, smirdīgajiem pirkstiņiem.
Tajā vietā man būs izbaudīt pieticības romantiku. Nēsāt vienu noplukušu kleitiņu, kuras paskats ir tikpat nomācošs kā 99p dušas želeju plaukts Asdā, un ēdīšu ūdeņainu kartupeli kā debesmannu. Mani pilnīgi nekā neietekmēs ārišķīgā daile un sensorās baudas veikalu skatologos un vitrīnās. Daba un apziņas gaisma ir mana daile un hedonija.
Un tad kādu dienu, pēc daudziem gadiem, kad es beidzot būšu sakrājusi naudu savam plīvojošajam balkona stūrītim, un spēšu vaļsirdīgi uzvilkt kristāla kurpīti, un smaržināties ar rožlapiņu eļļu, es atskārtīšu.. ka tas tāpat neko nemaina.
No otras puses, fuck apricot white tea body wash! Lai arī es varbūt varēju kaut uz pāris mirkļiem dušā kliedēt savu eksistenciālo enuiķi, nekur jau tālu es viņu neaizkliedēju. Lai cilvēki neredz, cik es patiesībā esmu ģeniāli forša ar savām tekstūru, krāsiņu, smaržiņu un luksusa sviestmaižu izvēlēm. Man būtu jābūt pateicīgai, ka viņus neapgrūtināšu ar savu kolosālo vanity. Plus, tāpāt es nevaru mierīgi lietot visas dārgās lietas, jo to kompānijā jūtos gan vainīga gan nepelnījusi. Tā kā maza nošmulējusies ganu meitene, kas pamanījusies ielavīties kundziņu mājā un tagadiņās ņemstās visu apgrampstīt ar saviem mazajiem, smirdīgajiem pirkstiņiem.
Tajā vietā man būs izbaudīt pieticības romantiku. Nēsāt vienu noplukušu kleitiņu, kuras paskats ir tikpat nomācošs kā 99p dušas želeju plaukts Asdā, un ēdīšu ūdeņainu kartupeli kā debesmannu. Mani pilnīgi nekā neietekmēs ārišķīgā daile un sensorās baudas veikalu skatologos un vitrīnās. Daba un apziņas gaisma ir mana daile un hedonija.
Un tad kādu dienu, pēc daudziem gadiem, kad es beidzot būšu sakrājusi naudu savam plīvojošajam balkona stūrītim, un spēšu vaļsirdīgi uzvilkt kristāla kurpīti, un smaržināties ar rožlapiņu eļļu, es atskārtīšu.. ka tas tāpat neko nemaina.
7 atziņas | teikt