25 February 2021 @ 10:35 am
Antidote to chaos.  
Es senāk un pavisam nesen vēl domāju, ka filozofija ir esības death star, ar ko iznīcināt universālas patiesības un maigi atdoties simtupirmajā istabā žurkām. Bet kurš to būtu domājis!

Filozofija ir ideāls, pats labākais rīks, ar ko satriekt pīšļos jūsu parazītiskās domiņas un iedibināt patiesu Klusumu. Un mēs jau visi zinām, ka Klusums = Dievs.

Filozofija ir matemātika! Un jo postmodernāka un un dekonstruktējošāka jo labāk! Filozofija ir vienīgais veids, kā neatļaut jūsu parazītiskās domiņas.

Un atkal un atkal cilvēki cietīs no vēstures zināšanu trūkuma. To, ka jūsu universālās patiesības un vērtības dāvināja Jēzus - jūs nezināt. Un to, ka jūsu grēkus un maldus banalizē to tētuks Ludvigs un dekonstruē tētuks Derrida - jūs arī nenojaušat.

Ja nekas nav patiess un īsts, tad arī jūsu maldi ir solaris pirdieni. Kad iestājas Klusums, patiesība liks drebēt izmisumā un svētlaimē, tāpēc gatavojieties un stiprinieties, jo abos gadījumos tas būs satriecoši.

Man nekas nesagādā tādu svētlaimi, kā uz lietām skatīties filozofiski. Jo Dievam nevajag vārdus un skaidrojumus; bet maldi pļurkstēs un svīdīs izmisumā līdz pasaules galam.
 
 
25 February 2021 @ 02:39 pm
 
Kāpēc vienmēr it tā, ka rīta stundai ir zelts mutē, bet līdz ko pulkstenis sāk rāpot pāri diviem, tā knapi vispār pietiek dvašas, lai nostātos kājās.
Un tieši stundai no kādiem 10.00-11.30 ir zelts, mutē. Lai cik agri celtos, viņu nevar īsti atrast pirms tiem desmitiem, un knapi ieraudzīt no divpadsmitiem uz priekšu.
Kā strukturēt dienu tā, lai ja zelts ir zudis, tad var vēl atrast kādu sudrabiņu, safīriņu, kaut varu vai bronzu?