es tagad nesakarīgi atbildēšu, jo neesmu sober, bet tur viss balstās uz to, ka cilvēkiem izveidojas un reinforsojas dzīves laikā kaut kādi core beliefs par pasauli un kā lietas strādā, dažreiz šie koncepti paliek tik automātiski, ka viņus pieņem par patiesību, visi tie "nav jēgas censties" un no tā gala. tad cbt pieņem, ka ir ļoti daudz veidi kā konstruēt realitāti, un nav neviens pilnīgi pareizs veids, taču ir kaut kādi veidi, kas ir palīdzīgāki par citiem. tad nu galvenais uzdevums ir formulēt cilvēka core beliefs, un viņus questionot, neuzbāzīgi mudināt pārdomāt alternatīvās hipotēzes. tā ir kognitīvā puse. behaviourālā puse ir tā, ka tiek doti mājasdarbi. piemēram izmēģināt kādu no alternatīvajām hipotēzēm strukturētā veidā, ar konkrētām darbībām un maziem konkrētiem mērķiem, katru nedēļu kāds mazs eksperiments. viens no maniem mīļākajiem papīriem ir par cbt metodēm ocd ārstēšanā (nu tiem cilvēkiem, kam ir intrusive domas par kaut ko, piemēram netīrību, kas rada satraukumu, un liek neskaitāmas reizes mazgāt rokas, lai samazinātu uztraukumu). cbt mājasdarbiņos ir response prevention, pamazām ekspouzot cilvēku tieši ar viņa bailīgāko situāciju, lai tā stresa atbilde pakāpeniski samazinās, un vēl kaudze citu. es tev nosūtīšu to papīru un vēl dažus par cbt pdf formātā, ja tu vēlies? tas būs daudz lietderīgāk un palīdzīgāk, nekā mēģināt īsumā paskaidrot.

par akadēmisku rakstīšanu, es pārsvarā tikai rakstu par savu mīļāko profesoru un kā viņš departamentā pagāja man garām nošvīkstot žaketei. tad, kad man jāraksta esejas ik pa laikam, es piefiksēju žurnālā, ka es esmu uzrakstījusi 456 vārdus, tagad 890 vārdus, tagad 1300 vārdus. tā kā manā žurnālā nav svarīgas informācijas. drīzumā droši parādīsies posti no sērijas "ir pilnīgs pizģec, man asiņo deguns, rīt būs eksāmens un es neko nezinu".

iedod ēpastu, es tev nosūtīšu tos papīrus.