07 August 2018 @ 05:39 pm
 
Sēdēju mājās pie atvērta loga, kad garām pabrauca mašīna pa visu pagastu skaļi spēlējot Usher - Burn and this is my literal life.
 
 
07 August 2018 @ 06:40 pm
 
 
 
07 August 2018 @ 08:50 pm
God, yes or no?  
Ļoti patika JP atbilde par Dievu intervijā Firing Line. So delightfully concise and earnest! As in neviens nevar aptvert vai atbildēt metafiziskus jautājumus, it's not a sound-bite; cilvēks savas nojautas var vien parādīt darbos; ka ticība un patiesība atklājas darbībā; it makes sense, jo tikai darbi ir īsti, runas ir mānīga, ķecerīga viela.

As in, Ye shall know them by their fruits. Do men gather grapes of thorns, or figs of thistles? Even so every good tree bringeth forth good fruit; but a corrupt tree bringeth forth evil fruit. A good tree cannot bring forth evil fruit, neither can a corrupt tree bring forth good fruit. Every tree that bringeth not forth good fruit is hewn down, and cast into the fire. Wherefore by their fruits ye shall know them.

Vai viņš ar to domāja, ka Dieva esamība vai neesamība atklājas darbībā? Ka cilvēks pierāda Dievu ar labu darbu? Un kas ir slikts darbs? Kā parasti man apziņā virmo un vērpjās nojausmas un epifānijas, kuras man nepietiek spēciņa notvert. Bet pladies Dievam mana apziņa darbojas tā, ka pat neietērpjot epifānijas vārdos, es saprotu, ko tās nozīmē un varu tās darīt pasaulē, varbūt pat labāk.

Vēl man šodien patika C. S Lewis teiktais: If you look for truth, you may find comfort; if you look for comfort you will find despair. Tas precīzi atspoguļo manu dinamiku un dinamiku pie citiem nelaimes putniem, ko esmu novērojusi. Liktenīgajā brīdī izšķiroties par ērto, "drošo" variantu, kā pēc pulksteņa savos aukstasinīgajos žokļos sagrābj izmisums. Ērts ir ceļš uz elli, ērkšķains uz mīlestību, patiesību, Dievu. Ja cilvēks cauri viltota komforta kārdinājumam spēj saredzēt patiesību un pie tās iet, tad tas ir transcendentāls, dziļš dvēseles miers. Man ir tik žēl visu nelaimes salijušo putnu, kas nekādi nespēj izķepuroties no komforta lipīgās, tumšās darvas. Es gribu viņus mātišķi izcelt no darvas, nomazgāt ar sidraba avota ūdentiņu un apzeltīt viņu spārnus ar drosmes puteksnīšiem, lai tie krāšņi un vareni aizlidotu pretim patiesības saulei, darvas purvus atstājot tālu līdz tie izgaist uz mūžiem. Bet es pati pagaidām knapi tikai knābi turu virs melnās žļurgas.