Sapnī redzēju, ka ar ģimeni atrodos kinoteātrī, kur rāda filmu. Filma sākās un vienā brīdī apjautu, ka tā ir ļoti klusa. Kādus momentus ausījos, vai nepaliks skaļāka, bet šķiet tieši palika klusāka. Nepievērsu vairs uzmanību filmai, bet skatījos apkārt un žestikulēju, lai uzgriež augstāk skaņu. It kā uzgrieza, bet uzreiz atkal nokritās skaņa klusāka. Tad es kādu brīdi bezcerīgi pētīju ekrānu, līdz nonācu pati filmā. Es atrados palielā mājā, un šķiet biju nonākusi kādā spēlē, kur man ir jāiziet māja jāveic spēles noteikumi. Spēle bija tāda, ka man bija jāiet apkārt pa māju, kas starp citu gāja pa riņķi, tā ka istabas ir viducī un pa malām, un jāslēdz iekšā lampas. Tajā mājā bija ļoti daudz visdažādāko lampu, it sevišķi gar sienām, un man tās visas secīgi bija jāslēdz iekšā. Tas es manīju, ka daļa lampu ir saplīsušas, un pat ir ar izrautiem, atklātiem vadiem. Bet es turpināju iet apkārt riņķī un slēgt lampās gaismu iekšā. Māja bija tukša un mazliet uncanny, pat spocīga, un tur skanēja klusa nenosakāma mūzika. Man bija sajūta vai pārliecība, ka te tikko ir bijuši daudzi cilvēki, kas kaut kur ir nozuduši. Kad es biju saslēgusi gaismas, es sāku pētīt dažas istabas. Viena istaba bija patīkama, bāla, gaiši pasteļzaļos un baltos toņos ar nesaklātu gultu. Cita istaba bija piebāzta ar ļoti daudz dekoratīvām mantām, tajā bija divi gult-dīvāni un tā bija spilgti zilos un raibos toņos. Tad tajā pašā mājā es nonācu gift shop, kas eksplodējā krāsās un piebāztībā. Tur bija ļoti daudz rotu no ornamentiem un kristāliem. Es pētīju rokassprādzes violeti zaļos, iridescent toņos, bet neatradu tādu kāda man patiktu. Tad tur bija lieli dzintari, rotās. Tad es gāju tālāk un atradu gredzenu stendu, tur man acīs iekrita gredzens, kura actiņa bija apaļa ar dažādu toņu zilo krāsu, kas riņķīšos saplūst uz centru, un to kustinot vizuļojās. Bet tad es sapratu, ka visas šīs rotas ir mākslīgas un lētas, un es neko no tā negribēju, un tad es pamodos.