Sapņoju, ka man jāprecās pēdējā brīdī. Un es tieši tik neērti arī jutos. Es biju laukos un viss bija nekārtīgs. Bija galds noklāts ar nekārtību, uzkodām, puķēm, šampanieti. Māsas it kā bija kaut kur, bet es nevienu nekur neredzēju un biju viena. Kāds man iedeva šotiņu ar alkoholu, bet es nezinu kas. Man bija deadlaina sajūta, bija jātaisās un jāuzspēj, bet visur bija nekārtība. Es vēl aizgāju skriet pa smilšaino ceļu, un nākot atpakaļ uz māju, mani pārņēma absurds. Tajā brīdī es uzzināju, ka man jāprec mans universitātes laiku draugs Chris, kuru es neesmu redzējusi 5 gadus. Mani pārņēma pretīga sajūta, kāda pārņem, kad zini, ka esi parakstījies uz kļūdu, kas izbojās ne tikai tavu, bet arī citu cilvēku dzīves. Bet atgriežoties mājās, bija uzradušās māsas un mani sāka pierunāt. Viena no viņām man pārmeta, ka manā kāzu kleitā ir gaiši dzeltena krāsa, un es nezināju kā attaisnoties. Mani pārņēma aizvien lielāks izmisums un pretīgums līdz sapnis izgaisa un es pamodos.

*

Pamodusies es kādu laiku skatījos viņa bildes feisī. Atcerējos, kāds viņš bija noslēpumains, maigs, inteliģents, sarkastisks, pašpārliecināts, gudrs un aizrautīgs, un to kā es nekad nevarēju saprast viņa vecumu, to kā viņam vienmēr patika gardi lamāties un runāt par Nīči.

*

Cilvēki bieži izvairās viens ar otru runāt par tādām tēmām, kas uzjundī pārāk daudz emociju. Tā arī neviens nekad neparko svarīgu nerunā. Cilvēki domā, ka nespēs izturēt un savaldīt savas emocijas, kamēr vienīgais veids kā dzīvot īstenībā ir caur patiesību, svarīgām tēmām un emocijām.

Vakardiena bija dīvaina. Es satiku Birmingemas vīrieti un pārējos tā laika draugus, bija pagājuši trīs gadi kopš pēdējo reizi tikāmies.

I feel

like

...

I'm done with illusions. Protams, ne jau pavisam done, bet man šķiet es esmu uzšķērdusi veselu čupu ilūziju, un viņas ir nogrimušas ezera dibenā un tur pujī.

Es novēroju, ka es interakcijās ar cilvēkiem esmu palikusi mazāka narcise un lielāka sīkrunātāja. Es esmu tas cilvēks, kurš negribot uzjundīt emocijas, runā par niekiem, tātad neko. Un es negribu uzjundīt emocijas, jo es ļoti ērti esmu iekārtojusies savā vientuļnieces dzīvē. Man neko vairāk nevajaga, let's call it quits baby. I feel far removed from all my feeble attempts, and I am now actually basically very rather indeed quite not too bad.

Mēs visi kopā pavadījām astoņas stundas, klīstot pa Londonu, ejot no vietas uz vietu, runājot un vazājoties. Un sajūta ar cilvēkiem ir tāda: man viņus ir ļoti žēl, es viņus apbrīnoju, man pret viņiem ir maigs, silts mīļums, es gibu viņus iepriecināt, bet pirkstus nost no manis. Jūs nemūžam mani nepazīsiet, jūs man mēģināt uzdot jautājumu, un es bez emocijām pastāstīšu par saviem dzīves objektiem, vietām, situācijām un tamlīdzīgām laicīgām detaļām, bēt mēs tikai esam tādi 1984 pabērni. Patiesība netiks apspriesta, un ja arī tā uz mirkli aizsvilsies uz mēles, nu un tad, a ko, tas būs nožēlojami. Ja tu guli, tad guli, nav svarīgi, cik reizes tu nakts vidū pamosties, lai aizietu uz toleti. Ja tu tā domā, ka ir nakts un tu domā ka jāguļ, tad guli vesels.

Ir tik smagi, kad dzīvē ir pagājis laiks, un nekas neko nenozīmē. It kā cilvēki tiecas viens pie otra, bet nezina kā un ir remdeni. Tikai mehāniska pārvietošanās no punkta uz punktu, izlikšanās, ka kaut kādi svešinieki ir tavi cilvēki. Varbūt es neesmu spējīga uz saviem cilvēkiem, un man nevajaga. Bet, ko es muļķīte te runāju. Es tagad atceros, ka nu ja, es neesmu spējīga, un es ļoti ērti esmu iekārtojusies savā vientuļnieces dzīvē. Un patiesi, patiesi, šeit ir tik labi. Mīļie, kordiālie cilvēki, kas nezinu kādu iemeslu pēc jebkad uzmeklē manu kompāniju, es jums varu dot naudu un laiku, es būšu jūsu mamma un kalpone, bet nekā cita man nava. Ak, cik jēli, cik banāli, cik muļķīgi, cik konfliktējoši. Bet patiesi, patiesi, manā dziļākajā sirds punktā, man nav emociju, man nav nolūku, ir tikai ārpuslaika un ārpustelpas klusums. Un viss, kas notiek man apkārt, es to jau zinu un gatavojos, pirms tas notiek. Viss, kas atliek, tikai sašķirot pa kastītēm: sāpes, prieks, pieķeršanās, uzvara, izaicinājums, interesanti, neinteresanti, apātija, brīnums, monotonija, pārsteigums.

*

Dažreiz es jūtos, kā noregulēju frekvenci. Lai arī regulēšanas procesā, uzrodas visdažādākās interferences, es zinu, kas ir mana māju frekvence.

"Šī nodaļa ir ļoti jāņem vērā, un tā kalpos par lielu mierinājumu vājajiem un grēciniekiem."