Sapņoju, ka man jāprecās pēdējā brīdī. Un es tieši tik neērti arī jutos. Es biju laukos un viss bija nekārtīgs. Bija galds noklāts ar nekārtību, uzkodām, puķēm, šampanieti. Māsas it kā bija kaut kur, bet es nevienu nekur neredzēju un biju viena. Kāds man iedeva šotiņu ar alkoholu, bet es nezinu kas. Man bija deadlaina sajūta, bija jātaisās un jāuzspēj, bet visur bija nekārtība. Es vēl aizgāju skriet pa smilšaino ceļu, un nākot atpakaļ uz māju, mani pārņēma absurds. Tajā brīdī es uzzināju, ka man jāprec mans universitātes laiku draugs Chris, kuru es neesmu redzējusi 5 gadus. Mani pārņēma pretīga sajūta, kāda pārņem, kad zini, ka esi parakstījies uz kļūdu, kas izbojās ne tikai tavu, bet arī citu cilvēku dzīves. Bet atgriežoties mājās, bija uzradušās māsas un mani sāka pierunāt. Viena no viņām man pārmeta, ka manā kāzu kleitā ir gaiši dzeltena krāsa, un es nezināju kā attaisnoties. Mani pārņēma aizvien lielāks izmisums un pretīgums līdz sapnis izgaisa un es pamodos.

*

Pamodusies es kādu laiku skatījos viņa bildes feisī. Atcerējos, kāds viņš bija noslēpumains, maigs, inteliģents, sarkastisks, pašpārliecināts, gudrs un aizrautīgs, un to kā es nekad nevarēju saprast viņa vecumu, to kā viņam vienmēr patika gardi lamāties un runāt par Nīči.

*

Cilvēki bieži izvairās viens ar otru runāt par tādām tēmām, kas uzjundī pārāk daudz emociju. Tā arī neviens nekad neparko svarīgu nerunā. Cilvēki domā, ka nespēs izturēt un savaldīt savas emocijas, kamēr vienīgais veids kā dzīvot īstenībā ir caur patiesību, svarīgām tēmām un emocijām.