16 August 2016 @ 06:02 pm
 
peedeejo gadu sevishkji, bet graduaali kopsh pirms septinjiem gadiem ierados anglijaa, sarunaas latvieshu valodaa vaardus, teikumus, jau veselus paragraafus aizvietoju ar anglju valodu. visu sho laiku aizbildinaajos, ka taa labaak varu izteikties, un ka ideja ir svariigaaka par taas transmiteri (?), ka lietojot divas valodas var uztaisiit taadu alkjiimisku jeegas 1+1=3 bombu. bet visu sho laiku zinu, ka mana latvieshu valoda ir iestigusi vidusskolas liimenii, un leenaam aizmirstu daudzus retaak lietotus latvieshu vaardus, kas manu godaajamo ideju speetu paust koshaak, skaidraak nekaa visaadi anglju vaardi. ja es shaadi turpinaashu, man bail, ka es kljuushu taa kaa no beerniibas atceros amerikas onkuli, teeta teeva braali, kursh bija latvietis, bet ir nodziivojis amerikaa lielaako dalju dziives. pa vasaraam vinjsh brauca pie mums ciemos un gandriiz visu dienu seedeeja kreeslaa pie lielaa virtuves galda, dzerot neskaitaamas pintes alus, un kad vinjsh kaut ko meegjinaaja teikt, tas prasiija ljoti ilgu laiku vinjam, arii skaidraa, savirkneet vaardus, vinjsh arii biezhi nespeedams izdomaat atbilstoshu latvieshu vaardu, lietoja anglju vaardus, ko es deelj skolas sapratu, bet pieaugushie nee, bet paarsvaraa ja vinjsh nekaadi nespeeja pielauzt kaadu teikumu, vinjsh tam ljaava vienkaarshi aptruukt. veel vinjsh bija adapteejis, protams, to shampuuniigo, ziepjaino amerikaanju akcentu.

es gribu muuzhiigi runaat latvieshu valodaa, un es gribu zinaat visus latvieshu valodas vaardus, varbuut man vajag vairaak lasiit latviski, varbuut man vajag braukt atpakalj uz latviju un kljuut par latvieshu valodas skolotaaju. es kopsh shii briizha megjinaashu minimizeet liidz izsleegshanai anglju vaardus runaajot latviski. es ceru, ka man visu muuzhu buus latvieshu cilveeki, ar ko runaat latviski. ir pienaacis laiks dziivee novilkt robezhas.
 
 
16 August 2016 @ 08:38 pm
 
chullachaqui

"A demon of the jungle, known to almost everyone in the Amazon, frightening and pathetic. He is characterized by having one or both feet deformed — either both turned backwards, or one shaped like that of an animal, such as a deer or jaguar; [..]. The deformed foot is emblematic of his nature: turned backwards, it leaves false tracks; but it cannot be disguised, revealing his identity. He takes on the form of a friend or relative, or of an animal to draw in hunters, and lures people deep into the jungle, where they become hopelessly lost. People thus stolen away he then abandons, makes sick, enslaves, drives mad. The poet César Calvo pictures chullachaquis as zombie-like creatures — creations of great shamans, sculpted out of the air, or formed from kidnapped children. If a kidnapped child is charged with evil powers, the right foot becomes deformed, self-contradictory — an animal foot when the chullachaqui is in human form, a human foot when in animal form. But there is also a second type of chullachaqui — benevolent, a person of the good, “a deceit in the service of the truth,” with no deformity. In either case, the kidnapped one does not return. Yet there is something sad about the chullachaqui. He dwells alone in the inundated forest, where the chullachaquicaspi tree grows, or under lupuna trees, with which, [..], he has an “indissoluble agreement of love.” He keeps a garden in which he cultivates only sachacaimito, and lives on its fruits.