peec pagaajushaas nakts sapnju notikumiem izdomaaju, ka ieviesiishu drausmiigaako sapnju top desmit. pagaidaam pirmajaa vietaa notiekti veelaizvien ir beerniibas sapnis, kuraa pie kleets laukos saceelaas shausmiiga veetra ar tumsu un elektriibu un apkaart bauroja saatans, kursh gribeeja mani saraut atomos vai piishljos. bet otro vietu godpilni ienjem pagaajushaas nakts sapnis:

es atrodos kaut kur, kas ir pa pusei kino pa pusei baars kaut kur pagalmaa, un ir noluuks, ka man tuliit raadiis filmu. bet filma jau peec pirmjiem mirkljiem paarveershas triis dimensiju realitaatee, kas man ir jaaveero. man apkaart ir daudz melnaadainu cilveeku no kaut kaadas cilts. saakotneeji vinji ir sakjeerushi kaut kaadu viirusu, bet beigaas vienkaarshi ir ljoti izsalkushi, jo pasaulee vairs nav palicis eediens, jo ir laikam notikusi kaut kaada apokalipse. shii iemesla deelj bagaataakie un sociaali kurtaakie no vinjiem saak uzbrukt nekrutaakajiem cilveekiem un saak vinjus eest. as in, krutie noseedina nekrutos sev pie kaajama uz celjiem, un nokozh pa gabalam no vinju rokaam, vai pleciem, viens ar dakshu norauj nekrutajam ausi un apeed. kameer es sapnjiem rakturiigi neapvaldaamaa, visaptveroshaa shokaa, bailees un riebumaa tajaa visaa noskatos, bagaatie un krutie veershas pie manis un pazinjo, ka man ir jaaizveelas, vai nu arii eest nekrutos cilveekus vai arii vinji kjershoties pie manis eeshanas.

tad es pamodos, kaadu briidi apsveeru vai iesleegt naktslampinju, ko es parasti daru, ja nakts viduu pamostos no murga, iesleedzu, un pagriezos uz otriem saaniem nodomaajot, ka esmu paaraak daudz saskatiijusies walking dead.

no otras puses, ir noriteejis saules gada peedeejais pieturas punkts, kaa laikaa man bija jaasamet meti naakotnes audeklam, bet vieniigais, kas man sanaaca ir atkal nokljuut ikgadeejaa downer relapse galore. shodien aaraa spiid ljoti spozhaa saule, kas katru agru agru pavasari ir kaa asmenis.

veel es sapratu, ka taa kaa es esmu apzinja un apzinja ir viss un viss mani nemiil jo es sevi nemiilu un man veelaizvien nav sanaacis to mainiit.

uz pozitiivaas nots,
nee tas laikam arii shodien viss.

senaak manaa dziivee kaut kas savaads notika un es to smalki izteelojos un peetiiju, apvijot ar epitetiem un metaforaam, lai atspoguljotu taada notikuma magical qualia. taapat kaa virdzhiinijai vulfai pats svariigaakais jebkuraa notikumaa man shkjita vinju jo aatraak jo labaak teorizeet, uz sienas uzrakstiit tuukstots eksploziivos vaardos, kas skaudri ieaakjeetos sirds stiigaas un taas raustiitu liidz saapeem vai eiforijai.

bet tagad, viss shkjiet mistiskaaks, un vieniigais, kas sho sajuutu speej jebkaa kaut cik jeedziigi interpreteet ir veerojoshs klusums.

man shkjiet ka mana apzinja ir vienmeeriigs savaads apvaarsnis kas stiepjas taalu bezgaliibaa. un mans praats ir dazhaadas miraazhas, maakonji un smilshu veetras kas speeleejas un muljkjojas uz mana apvaarshnja. un es vinjas miilu, jo es vinjas pati radiiju. un es vinjas ieniistu, jo par nozheelu vinjas nekad nebuus pastaaviigas vai iistas. manas dienas vijaas skatoties no apvaarshnja, esot apvaarsnim, un skatoties uz miraazhaam, izteelojoties, ka esmu taas miraazhas. esmu jau sen apglabaajusi sentimentaalo beerniibas ideju par patiesu atrashanos ilgstoshi vienaa patiesaa vietaa. es saprotu, ka visu laiku un liidz shim un turpmaak un sazin cik veel ilgi es buushu vajaata un vajaataajs bez maajaam vienmeer izmests savaadaa tukshmaa un haotiskaa paarpilniibaa veelaizvien meegjinot piekjerties un atgruusties no visa un nekaa.

taads veerojoshs kulusms visam apakshaa, visam fonaa paliek arvien skaljaaks un izkonkuree viseksploziivaakaas metaforas. visi vaardi un viss, kas shiet atrodas aiztek kaa uudens kaa smiltis izpleen veejaa