efekti, kas man ir radushies peec kljuushanas par vegaani shajaa vasaraa, ir tas, ka es juutos kosmiski caurspiidiigaaka (i can't diskraib), es varbuut juutos beidzot skaidra kaa kristaala olinja. un man vairs nekad nav iesnu vai noguruma, ja neskaita stipraakas pohas, kad dzeru, ko es izskaidroju ar toksiinu truukumu organismaa ikdienaa. es ljoti cereeju, ka liidz ar vegaanismu man pazudiis eksistenciaalisms, like me+broccoli=existentialism:1000000000, bet driizaak vinjsh iegaaja taadaa vairaak hipijiskaa gultnee, varbuut esteetiskuma, vai pat prieka gultnee. man ir muljkjiigs naivs prieks par savu eksistenciaalismu, vinjsh ir kaa negliits maajdziivnieks, kur es esmu iemiileejusi, jo vinjsh ir mans. dazhreiz es vienkaarshi juutos kaa brokolis, un tad es nodomaaju, ka ja jau es domaaju par eksistenciaalismu, tad man jaabuut eksistenciaalam brokolim, un tad es to (kaarteejo eksistenciaalo atzinju) vairs nevaru uztver nekaa dramatiski, bet kaa smiekliigu, weird dziives patiesiibu.

veel, kas, manupraat, ir great knowledge about human brain and habits success, paarliecinaajos, ka pie staavoklja, kas ieprieksh ir shkjitis aarkaarteejs un neiespeejams var pierast kaa kundzinjsh. bet pierast taa, kaa pierod pie kaut kaa likumsakariiga nevis kaa pie trauceeklja vai truukuma. tas ir ljoti diivaini, jo tu juuties pabijis divaas preteejaas, nedraudziigu perspektiivu pusees. es esmu paarliecinaajusies, ka jau meeneshus eedot tikai daarzenjus, augljus, grains and seeds, nuts, herbs, jebkuras citas izcelsmes produkti veikalos manaas smadzenees ir zaudeejushi atsauces centrus un nepieregjistreejas, kaa kaut kas ko es veelos vai uzskatu par sustenance.

un visprieciigaakaa apzinja ir, ka ljoti liela dalja auglju un garshvielu ir a natural high. piemeeram, mango, nogatavojushos banaanu, kaneelja un coconut milk smuutijs ir mans soft, fuzzy hyperhappiness nectar. vai arii niloofar dateles garsho peec gooey, neizturami saldiem karamelju droplets, ko dievs ir tev nosuutiijis no debesiim, lai tevi apzaaljotu un radiitu ideju par fake happiness.

veel arii tas, ka civleeki pret mani izturas dazhreiz kaa pret jehovas liecinieci, vai domaa, ka es eedu tikai pukjes, vai ka es tuuliit izshkjiidiishu no vispaareeja dziiviibas elementu truukuma. veel arii es juutos neerti eedot kopaa ar nevegaaniem, jo man shkjiet, ka vinjiem shkjiet, ka es vinjus nicinu un noniecinu, bet taa nav.

peec atnaakshanaas maajaas nobukoju karsto jogu uz septinjiem un aizgaaju chetros uz stundinju, divaam paguleet. aizvilku aizkarus, uzliku to acu aizsegu guleeshanai lidmashiinaas (vai tam ir vienvaardiigs nosaukums?), un uzvilku paari segu. pamodos minuuti pirms modinaataaja un tagad man ir viss salti vienalga, jo aaraa ir slapjas lapas un duumi, un horizontaalais lietus. no vienas puses tas ir pievilciigi, bet tikai pastaigas kontekstaa, klausoties ghostpoet. un ja godiigi, es te jau ieprieksh gribeeju ierakstiit, bet gribeeju aiztaupiit un neatziit sho speciaalo vilshanaas sajuutu, kaada mani vajaa kopsh pirmaas nodarbiibas jaunajaa studijaa. mana ieprieksheejaa studija birmingemaa bija patiesa jogas oaaze, un jebkura laba zen un jogas stereotipa piepildiijums. tajaa studijaa es vienmeer jutos pasargaata, tur vienmeer smarzhoja ljoti liegi peec smarzhkocinjiem un toletees bija organiskas piparmeetru ziepes un viss bija no koka, beeshiigs un tumshi bruuns. bet jaunajaa studijaa viss par ko es varu domaat ir tas, ka vinjiem karstajaa jogas studijaa ir paklaajs! pirmo reizi tajaa ieejot, man gribeejaas kaa naaviigi nokaitinaatam itaalju mafijas bosam skatiities apkaart ar pieshkjiebtu galvu un sarauktaam uzaciim, arniknu apakshzhokli prasiit if they are taking a piss, are they messing with me, is this a bloody joke, who is responsible for this? protams, ka tajaa studijaa seeriigi oda peec zekjeem. veel man traapiijaas taads resns un garshs jogas pasniedzeejs, kursh pat ne reizi neataadinaaja cilveekiem elpot un lietot tieshi ujjayi breath, kas ir ljoti svariiga taisot jogu. un visa bikram sekvence bija ljoti mehaaniska, kur paarsvaraa bija jaatkaarto katra poza divas reizes, ne reizi nenosaucot, varbuut tikai vienu vai divas, ko katra poza noziimee un dod, neprofesionaali, so noneducational. un visdiivainaakais, ka jogas telpaa bija kamera, ko skataas puisis recepcijaa. man tas it kaa nerada nekaadas paarspiileeetas pertenzijas, jo es saprotu, ka tas ir varbuut, lai aatraak reagjeetu uz nodarbiibas laikaa nogjiibushiem/nomirushiem cilveekiem. bet tas man lika sajusties energjeetiski nepasargaatai, es sajutos kaa sartrs, kuru veero the eye of the other, and suddenly i'm being objectified and no more can i be a thing in-itself, zenfuly oblivious and tranquil. tikai londonaa.