jay, man beidzot ir internets, i feel so alive. tagad man vairs nebuus sheit jaaraksta ieraksti ar mobilo telefonu, kursh visus 'un' paarveersh par 'in' un riit par 'riot' un vispaar deformee visus svariigaakos vaardus, un ignoree manas untmainaas gramatikas preferences.
veel arii es anoniimaa cibas lietotaaja ietekmee bezbailiigi izdzeeru daudz uudens, un turpinu dzert, prieksh savaam freakishly paarsauljotajaam kaajaam, un man ir palicis simtsreiz labaak, es pat nedaudz padejoju virtuvee pie 'i touch myself' kameer mazgaaju traukus.
taa kaa atkal varu staigaat, un mana virtuaalajaa pasaulee iespiedusies apzinjas puse vairs neciesh no neefektiivaas transmisijas ieriices zhnjaugiem, man beidzot ir atgriezies dziivesprieks un man vispaar ir tik daudz plaanu prieksh dziives. es laikam riit peec darba nopirkshu sidru, bet tajaa vietaa, lai dzertu no pudeles, liidzko nometos uz diivaana ienaakot pa dziivoklja durviim, es nopirkshu arii zemenes, sagrieziishu mazos gabalinjos, un iebeershu burcinjaa, un aplieshu ar to sidru. es neznu kaapeec, man tas vienkaarshi ienaaca praataa. jo man shkjiet ka veiksmiigi cilveeki visaadus dziives pamatvajadziibu apmierinaashanas procesus paarveersh izsmalcinaatos rituaalos? veel arii es sakaartoshu dziivokli, lai iepriecinaatu maasu, varbuut nopirkshu mop (kaa latviski ir mop?!)
shoriit es no riita gaaju ap 6:00 no maajas uz metro, un bija nolijis lietus un spiideeja spozha vasaras riita saule. un kaa vienmeer, kad ir nolijis lietus, man galvaa saaka skaneet taa Otras Puses dziesma par to kaa lietus nolijis. un es sapratu, ka kaadu dienu es te Anglijaa buushu nodzivojusi tik ilgi, ka aizbraucot uz Latviju jutiishos kaa sveshiniece, veca, kaa nokaveejusi sava beerna pusaudzhu gadus, taa it kaa man tur nebuutu ko mekleet. taa it kaa starp manu beerniibu un tagadni buutu bezgaliiga aiza. nav nekaa drausmiigaaka kaa atgriezties miiljaa vietaa, un tur ieraudziit ko jaunu, neatpaziit, justies svesham, neiederiigam. taa mana apzinja morfeejas visaadaas vietaas un lietaas, un tu nezini cik taa liela, un kam apvijusies, kur beidzas kjermenis, kur saakas apzinja, vienmeer nodara paari.
aaraa tiko bija briesmiigs negaiss ar zibeni un krusu, bet tagad maigi spiid saule un leeni no koku lapaam pakshkj uudens pilieni, taa taa dziive paiet
veel arii es anoniimaa cibas lietotaaja ietekmee bezbailiigi izdzeeru daudz uudens, un turpinu dzert, prieksh savaam freakishly paarsauljotajaam kaajaam, un man ir palicis simtsreiz labaak, es pat nedaudz padejoju virtuvee pie 'i touch myself' kameer mazgaaju traukus.
taa kaa atkal varu staigaat, un mana virtuaalajaa pasaulee iespiedusies apzinjas puse vairs neciesh no neefektiivaas transmisijas ieriices zhnjaugiem, man beidzot ir atgriezies dziivesprieks un man vispaar ir tik daudz plaanu prieksh dziives. es laikam riit peec darba nopirkshu sidru, bet tajaa vietaa, lai dzertu no pudeles, liidzko nometos uz diivaana ienaakot pa dziivoklja durviim, es nopirkshu arii zemenes, sagrieziishu mazos gabalinjos, un iebeershu burcinjaa, un aplieshu ar to sidru. es neznu kaapeec, man tas vienkaarshi ienaaca praataa. jo man shkjiet ka veiksmiigi cilveeki visaadus dziives pamatvajadziibu apmierinaashanas procesus paarveersh izsmalcinaatos rituaalos? veel arii es sakaartoshu dziivokli, lai iepriecinaatu maasu, varbuut nopirkshu mop (kaa latviski ir mop?!)
shoriit es no riita gaaju ap 6:00 no maajas uz metro, un bija nolijis lietus un spiideeja spozha vasaras riita saule. un kaa vienmeer, kad ir nolijis lietus, man galvaa saaka skaneet taa Otras Puses dziesma par to kaa lietus nolijis. un es sapratu, ka kaadu dienu es te Anglijaa buushu nodzivojusi tik ilgi, ka aizbraucot uz Latviju jutiishos kaa sveshiniece, veca, kaa nokaveejusi sava beerna pusaudzhu gadus, taa it kaa man tur nebuutu ko mekleet. taa it kaa starp manu beerniibu un tagadni buutu bezgaliiga aiza. nav nekaa drausmiigaaka kaa atgriezties miiljaa vietaa, un tur ieraudziit ko jaunu, neatpaziit, justies svesham, neiederiigam. taa mana apzinja morfeejas visaadaas vietaas un lietaas, un tu nezini cik taa liela, un kam apvijusies, kur beidzas kjermenis, kur saakas apzinja, vienmeer nodara paari.
aaraa tiko bija briesmiigs negaiss ar zibeni un krusu, bet tagad maigi spiid saule un leeni no koku lapaam pakshkj uudens pilieni, taa taa dziive paiet
3 atziņas | teikt