es klausos 'only lovers left alive' skanju celinju, un man gribas iet mezhaa vai vismaz kruumaajos un atgaazt galvu un varbuut ik pa laikam griezties un viegli paleekties un sasmarzhot dazhaadas smarzhas un klausiities, domaat par kosmosu, un dzert mezha zemenju likjieri no glaaziites. bet tajaa vietaa es seezhu pagrabstaava istabaa brixtonaa pie dzelzcelja tilta, kur man logam ir restes, maaja ir tuksha un auksta, aaraa ruuc mashiinas, kauc sireenas, nauda ietek kontos un pazuud no kontiem, visaadi viirieshi ar shlipseem un rokas pulkstenjiem, maaksliigas laipniibas.

es nezinu, vai ir taa, ka dziive ir viengabalaina peleeka realitaate, kur uzrodas portaali uz magjiskaam realitaateem, kaa dazhaadi televizori izkaisiiti pa pasauli. tu vinjus skaties un klausies un domaa, bet lai cik taalu tu skrietu un lai kaa tu maldiitos un meegjinaatu tur nokljuut, tas ir pret visiem dabas likumiem.

mani piemekleejis kaarteejais dziives guleeshanas posms, kad guleet shkjiet vissapraatiigaakaa pieeja dziivei. kad es buushu veca, es domaashu, kaa es jauna biju dusmiiga un griezos projaam un nost no taa, ko man vajadzeeja redzeet, un kaa es pa pusei neredzosha gaaju uz priekshu, un uz visu biju dusmiiga, taapec neko neredzeeju, liidz es nonaacu tik taalu un ilgi projaam no zemes, ka vairs bija neiespeejami zemi sasniegt ar tradicionaalajaam celjoshanas metodeem.