es nejuutos kaa es, viss skrien apkaart un garaam, un es seciigi sevi spiezhu dariit lietas, un teikt visaadas pozitiivas apceriibas par naakotni, bet es juutos kaa balanseetu starp diviem vilcienu vagoniem, kas vai nu atkabinaasies vai nee.
un maajaas ir peles, un dushaa tikai auksts uudens. driiz jaaiet uz darbu, jaaizliekas, lai arii visi tur ir tik jauki kaa glazuuraini virtulji. varbuut nopirkt cigaretes, taas mani nekad nepievilj, apstiprina manu doom, un padara to esteetisku.

es domaaju, ka ir tikai divas izveeles dziivee. vai nu buut skaistuma viducii, un vinju izdziivot ar visiem jutekljiem, vai arii staaveet aarpus skaistuma un to pa iistam redzeet, ar apzinju.