man gribas piecelt visus pasaules cilveekus, kuriem iet beediigi, ielikt vinjus karstaa dushaa, apgjeerbt gaishi dzeltenaas flanelja dreebees, un dot vinjiem eest aabolu pankuukas ar medu, un karstu kakao.

man riebjas mana ietaupiitaa nauda un visas manas mantas, man shkjiet, visa mana dziive un remdenaas ambiicijas ir meli. man riebjas lasiit gudras graamatas, kur pretenciozi vai paarspiileeti naivi un vienkaarshi autori raksta par to cik viss ir haotiski, eksistenciaali un briinumaini.

viss ko man gribas ir ruupeeties par visiem pasaules cilveekiem. man ir tik skumji, ka dziive ir tik ljauna pret daudziem cilveekiem, un ka cilveeki ir tik vaaji.

es domaaju ir svariigi atshkjirt cilveekus. labus un patiesus no liekuliigiem un stulbiem.
man shovakar vairs nekas nav palics, kaa vien ieiet dushaa, aiziet nopirkt pudeli viina, un skumji kushinaat dveeseli.
cik smiekliigi un absurdi un tragjiski un vienaldziigi reizee es juutos. such neurons many twisted wow