es esmu vilks un mani saista tikai galjiigi kauli. tas, ka es dazhreiz paskatos uz meenesi, un kaucu kaa nepieskaitaama, ir tikai epifenomenaalijas.
es staigaashu apkaart kaa spoks, ljaujot stulbajai sirdij leeni noasinjot, politkorekti un nevienam nemanaami. driiz neviens nezinaas, kas sheit notika, taa kaa kad nozieguma vietai uzber un noliidzina paari granti. dziive akli un tukli virzaas uz priekshu un cilveeki eed kruasaanus un pohuj.