He walks away,
The sun goes down,
He takes the day but I'm grown,
And in your way, in this blue shade,
My tears dry on their own,

I don't understand,
Why do I stress A man,
When there's so many bigger things at hand,
We could a never had it all,
We had to hit a wall,
So this is inevitable withdrawal,
Even if I stop wanting you,
A Perspective pushes true,
I'll be some next man's other woman soon,

I shouldn't play myself again,
I should just be my own best friend,
Not fuck myself in the head with stupid men.

man peec divaam dienaam izbeidzas pase. un taa kaa es veelaizvien neko nesaprotu no iistaas pasaules, es nereekjinaajos, ka to ir tik gruuti atjaunot. es domaaju, ka es aizbrauktu uz Londonu, samaksaatu kaut kaadu naudu, un paaris dienu laikaa tiktu pie jaunas. bet izraadaas, ka man 3 meeneshus ir jaagaida uz pierakstu un tad veel viens meenesis uz pasi lols. taapeec tagad man ir oktobra beigaas jaabrauc uz Latviju taisiit jauna pase. un tie datumi iekriit posmaa, kad es apsveru varbuut braukt beidzot no shejienes projaam. bet es nezinu kur braukt, un varbuut, ka ja es aizbrauktu uz Latviju, es tur pat paliktu. es nezinu, kur veel pasaulee sevi nobaazt. es juutos kaa no zemes izrauts burkaans, kursh skumji kliist pa lielpilseetu, un nekur neiederaas.

un tad es jutiishos, kaa esmu sevi un visus savus centienus un visu nodevusi. shausmas, tik absurdas notikumu kjeedes. uz kurieni tas viss iet.

Viss kljuvis nepietiekams, mazliet absurds, taa kaa vakars, taa kaa vienaldziiba. Varbuut reibonis, varbuut iisteniiba, varbuut vienaldziiba.
Un laiks - noraavies no kjeedes, elso, skataas tumsai pretii, mazliet aizmieg, un tad sirdij dauzoties mostas un beeg un raud, vai viss ir vienalga vai ruugti vai bezjeedziigi vai sirdi aardoshi patiesi un smeldziigi.