es redzeeju ljoti ziimiigu sapni, vismaz vinjsh taads jutaas.
es gaaju pa zaaljainu taku, vai celja malu kad bija jau vakars, un man pretii naaca viirietis kaa vilks, un vinjsh man teica, lai es eju ar vinju seedeet laivaa uz ezera pa nakti. es apsveeru, ka tas ir tieshi tas, kas man pashlaik ir nepiecieshams, taapeec es gaaju ar vinju. kad mees nonaacaam pie ezera, taa krasti bija ar niedreem aizaugushi un bezmazvai purvaini. vinjsh teica, lai naaku uudenii, bet es ar nepatiku jo uudens shkjita aizaudzis un netiirs. vinjsh man nostaajaas priekshaa un teica, ka iegremdees manu galvu uudenii, lai es iemaacos elpot. vinjsh mani iegremdeeja tajaa netiirajaa purvainajaa ezera uudenii, un zem uudens esot man peekshnji bija tik viegli elpot, it kaa pirms tam es nemaz nebuutu elpojusi vispaar.

es vispaar vairs nekas neesmu. muuzhiigi kompromisi un pakljaushanaas laikam un iepriekshpienjemtiem sliktiem leemumiem. viss ir slikti un es gribu tikai seedeet gultaa un klausiities muuziku pohuj stulbaa pasaule un visas taas lietas kas liek man justies nieciigai un pavirshai puskoka leeceejai un sliktai visaadaas jomaas. es censhos nepriekshkam un es nekur nenokljuustu un kur ir visi mani sapnji?